Mūsu Tēvs Debesīs…
(Mt. 6: 9)
Kaut arī jūtu un pieredzu, ka es, diemžēl, nespēju no visas sirds sacīt Mūsu Tēvs lūgšanas vārdus – jo to pilnīgā veidā nespēj neviens cilvēks uz zemes, citādi mēs jau būtu iegājuši mūžīgajā dzīvošanā – , tomēr gribu mēģināt un iesākt kā bērniņš cieši turēties pie sava Tēva. Ja es nespēju pietiekami stipri ticēt, tomēr nedrīkstu saukt Dievu par meli, nedz teikt Viņam “nē”. Kaut arī nespēju rīkoties tā, kā būtu pareizi, es tomēr nedrīkstu nostāties pret Dievu, kā gribēdams saukt Viņu par velnu; man dienu no dienas jāmācās lasīt kā ābecē, līdz būšu iemācījies teikt līdzi Mūsu Tēvs lūgšanu un šo sprediķi – cik vien labi vai slikti es spēju, kaut arī tā vēl būtu tikai stostīšanās un vāvuļošana –, kaut tikai šie vārdi nāktu pār manām lūpām.
