No brīvas gribas Viņš mūs ir dzemdinājis ar patiesības vārdu, lai mēs būtu Viņa radījumu pirmaji.
(Jēk. 1: 18)
Visam cilvēkam, ar visu, kas viņā ir, ir jānāk un jāpatveras Evaņģēlijā , un tur jākļūst pilnīgi atjaunotam – viņam jāizlien no vecās ādas, kā to dara čūska. Kad čūskas āda kļūst veca, tā meklē kādu plaisu klintī; tā ielien plaisā un pati novelk sev veco ādu, atstādama to ārpusē, klints plaisas priekšā. Tā arī cilvēkam ir jāieiet Evaņģēlijā un Dieva Vārdā, droši jāseko tā apsolījumam, un tas viņu noteikti nepievils. Tā cilvēks novelk savu veco ādu, atstāj ārpusē savu gaismu, savu prātu, savu gribu, savu mīlestību un patiku, savu runāšanu un darbošanos, kļūdams gluži cits, jauns cilvēks, kas visas lietas uzlūko citādi, nekā iepriekš – nu viņš citādi spriež, citādi domā un vērtē, citādi grib un vēlas, citādi runā, citādi mīl, citādi tiecas, citādi rīkojas un darbojas. Nekas viņā vairs nav tā, kā bijis iepriekš.
