Mūsu piederība ir debesīs, no kurienes mēs arī gaidām Pestītāju, Kungu Jēzu Kristu.
(Fil. 3: 20)
Šeit, uz zemes, mēs neesam īsti pilsoņi – mums ir dāvāta Debesu Valstība; mūsu piederība ir Debesīs, kopā ar Kristu, tas ir, mūžīgajā dzīvē, kuru mēs gaidām, cerēdami tikt atpestīti kā jūdi no Bābeles, lai nāktu savā Valstībā, kur mūžīgi paliksim īsti tās pilsoņi un kungi. Bet, tā kā mums jāpaliek šajā postā un Bābelē tik ilgi, cik Dievs to gribēs, mēs darīsim to pašu, kas tika pavēlēts jūdiem – dzīvosim šeit, citu ļaužu vidū, ēdīsim un dzersim, saimniekosim savos namos, apstrādāsim tīrumus, valdīsim un uzturēsim mieru cilvēku starpā, arī lūgsim par viņiem, līdz nāks tā stunda, kas dosimies mājup – kā saka Jeremija 29: 4 – 7.
