Izdomājiet plānu, taču tas nepiepildīsies; pieņemiet lēmumu, bet tas neīstenosies, jo ar mums ir Dievs!
(Jes. 8: 10)
Bieži vien notiek tā, ka šie ķēniņvalstu un lielās pasaules valstības pīlāri, kuri, šķiet, varētu nest un turēt pat debesis, paliek tur, kur Dievs pēc sava gudrā padoma tos nolicis. Viņu vidū nav neviena, kurš ar ilgu pilnām nopūtām raudzītos Debesīs, meklēdams Dieva darbus un padomu. Jo viņi ir vai nu tik bezdievīgi ļaudis, ka pašu sirdsapziņas tiem neļauj lūgt un piesaukt Dievu, vai arī tik pārgalvīgi un pārliecināti par savu gudrību un taisnību, ka izturas nevērīgi un aizmirst par lūgšanu, itin kā tā viņiem nebūtu vajadzīga; tie meklē padomu kur citur, arvien vairāk nocietinādamies savā neticībā. Tad nu mūsu Kungs Dievs reizēm neiejaucas šādu ļaužu gudrajos padomos, bet runā ar savu eņģeli Gabriēlu un saka: mīļais, ko gan gudrie ļaudis dara savās padomnieku apspriedēs, ja mūsu padomu tie nepieņem? Mīļais Gabriēl, dodies lejup un ņem līdzi Jesaju, ej pie viņu logiem, sludini tiem mācību no Debesīm, un saki: jūs ar savām redzīgajām acīm neredzat, un arī dzirdēdami nedzirdat, ar savām saprātīgajām sirdīm jūs nenieka nespējat saprast. Izdomājiet plānu, taču tas nepiepildīsies, pieņemiet lēmumu, bet tas neīstenosies, jo gan padoms, gan darbs ir mans.
