Bet bezdievim Tas Kungs saka: “Ko tu daudzini Manus likumus un ņem Manu derību savā mutē, ja tu ienīsti pamācību un laid Manus vārdus pār galvu?”
(Ps. 50: 16 – 17)
Mums nav jāniknojas par to, ka, ļaužu vidū dzīvojot, kopīgi saņemot Dieva un Kristus Vārdu, Svēto Garu, Dieva Vārdu, mēs savā izpratnē tomēr mēdzam būt tālu cits no cita. Tādēļ vien, ka domāju atšķirīgi, nedrīkstam nošķirties no citiem, nedz liegt tiem saukt sevi par kristiešiem. Nošķiršanās ir nepieciešama tad, kad kļūst redzams, kuri no tieM, kas lepojas ar vienu un to pašu Vārdu, ir godīgi, bet kuri rīkojas ar viltu. Lai pareizi ieraudzītu šo atšķirību, lai izšķirtu, kas ir patiess, kas nepatiess, ir jāredz, kur tiek mācīta skaidra Evaņģēlija mācība par ticību Kristum – bez kādiem papildinājumiem un blakus mācībām – un kur redzami šīs mācības augļi, īsti labie darbi, kas ir saskaņā ar šo Vārdu. Tur, kur tā nav, viss notiek gluži pretēji; tur Evaņģēlijs un ticība tiek pieminēti tikai ar vārdiem.