“Ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa…Dzeriet visi no tā. Jo tās ir Manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai.”
(Mt. 26: 26 – 28)
Tādēļ tu vari priecīgi uzrunāt Kristu, savā nāves stundā un Pastarās tiesas priekšā sacīdams: mans mīļais Kungs Jēzu Kristu, ir radies strīds par Taviem vārdiem Svētajā Vakarēdienā (proti: tā ir mana miesa, tās ir manas asinis). Daži grib, lai šie vārdi tiktu saprasti citādi, nekā tie skan. Bet, tā kā šie ļaudis man nemāca neko noteiktu, bet visu tikai sajauc un padara neskaidru, un paši savus vārdus tie nekādā veidā nevar un negrib pierādīt, tādēļ es palieku pie Taviem vārdiem un saprotu tos tā, kā tie skan. Ja tajos ir kas noslēpumains, tad tikai tādēļ, ka Tu pats esi gribējis, lai šāds noslēpums paliktu; jo Tu neesi devis, nedz pavēlējis dot tiem kādu citu skaidrojumu. Lielais Baznīcas tēvs Augustīns saka: visi Svētie Raksti ir rakstīti ar Kristus asinīm. Un cilvēkam Vecās un Jaunās Derības Rakstu garša nešķiet tīkama, kamēr viņš tajos nav sajutis Kristus garšu. Dr. Mārtiņa Lutera Mazā Katehisma 5. daļā uz jautājumu: “kas ir Altāra Sakraments?” tiek sniegta šāda atbilde: tā ir mūsu Kunga Jēzus Kristus patiesa miesa un patiesas asinis, ko pats Kristus mums, kristiešiem pavēlējis ēst un dzert maizē un vīnā.
