Viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu. Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.
(Jes. 53: 4 – 5)
Šis ir brīnišķīgs, mierinājuma pārpilns sprediķis par Kristu, mūsu Pestītāju. Šis mierinājums nav vārdos izteicams, nedz arī mūsu domām sasniedzams. Mūžībā, nākamajā dzīvē varēsim gūt pilnīgu prieku par to, ka Dieva Dēls ir tik dziļi pazemojies un uzkrāvis manu grēku uz saviem pleciem – jā, nevien manu, bet visas pasaules grēku, kas ticis darīts no Ādama laikiem un līdz pat pēdējā cilvēka dzīvei šajā pasaulē. Viņš grib, lai tas būtu Viņa grēks; Viņš vēlas ciest un mirt šī grēka dēļ, lai es būtu bez grēka, tā, ka varētu iemantot pestīšanu un mūžīgo dzīvošanu. Mums jāatzīst, ka tas ir bijis nepieciešams, tādēļ jādomā un jāsaka tā: visa pasaule ar visu savu svētumu, taisnību, varu un godību ir saslēgta grēka važās un Dieva priekšā nav nekam derīga; ja kāds grib tapt pestīts un kļūt brīvs no sava grēka, tam jāzina, ka viņa grēki it likti uz Dieva Jēra pleciem. Tādēļ Sv. Jānis rāda saviem mācekļiem uz šo Jēru un saka: “Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku!” Vai gribi zināt, kur jātiek liktiem visas pasaules grēkiem, lai tie būtu piedoti? Tad nemeklē Mozus Bauslību, nedz kādu citu ceļu, pa kuru vari ieskriet tieši velnam rīklē; jo, šādus ceļus iedams, atradīsi grēku, kurā priekšā tev nāksies izbīties un iet pazušanā. Bet, ja gribi zināt un atrast vietu, kur pasaules grēki tiek nonāvēti un atņemti, tad skaties: Tas Kungs ir licis visus mūsu grēkus uz šī Jēra pleciem un pienaglojis tos pie krusta; neviens cits tev nav jāmeklē.
