Es jums vispirms esmu mācījis, ko es pats saņēmu, ka Kristus ir miris par mūsu grēkiem pēc Rakstiem un ka Viņš aprakts un trešajā dienā augšāmcēlies pēc Rakstiem.
(1. Kor. 15:3–4)
Šeit teikts, ka Pāvils piemin Rakstus kā savu drošāko liecību un parāda, ka nav iespējams uzturēt mūsu mācību un ticību citādi kā vien – ja tā ietverta rakstītā vārda burtos un caur apustuli vai kādu citu top ar muti pasludināta. Jo šeit ir rakstīts pavisam skaidri: Raksti, Raksti. Bet Raksti nav Gars, par kuru daži kliedz ar putām uz lūpām (kā ienaidnieki mums maldīgi sauc pakaļ); tie domā, ka Gars vien visu paveic, bet Raksti esot tikai nedzīvs burts, kas nespēj dot dzīvību. Bet nelielies daudz ar Garu, ja tev nav skaidra, atklāta Vārda,- jo tas būs nevis labs gars, bet nolādētais velns no elles. Jo Svētais Gars savu gudrību, savu padomu un visus savus noslēpumus ietvēris Vārdā un atklājis Rakstos, tā ka neviens nevar aizbildināties, meklēdams un pētīdams ko citu. Mēs arī nevaram iemācīties, nedz sasniegt ko augstāku un labāku kā to, ko Raksti māca par Jēzu Kristu, Dieva Dēlu, mūsu Pestītāju, proti – ka Viņš mūsu labā miris un augšāmcēlies.