Fragments no Mikelandželo “Ādama radīšanas”, Siksta kapella, apm. 1512.g.
Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja.
(1. Mozus 1:27)
Atkārtodams šos vārdus, Mozus droši vien grib parādīt, ka Dievam bijis liels prieks par šo visaugstāko darbu un, to paveikdams, Viņš ir triumfējis. Ne par vienu citu radītu būtni Dievs nav priecājies tā – kā par cilvēku, ko Viņš radījis pēc sava tēla un līdzības. Un nav šaubu, jo patiesi tā arī ir, ka tāpat, kā Dievam tolaik bija liels prieks par šo cilvēka radīšanas darbu un padomu, Viņš arī šodien ar lielu prieku un mīlestību savu darbu turpina caur savu Dēlu, mūsu Pestītāju Kristu, atgriezdams tam zaudēto pilnību. Ir labi un derīgi pārdomāt šīs lietas, proti, ka Dievam attiecībā uz mums ir vislabākie nodomi, un Viņš priecājas par šo savu domu un padomu, proti – visus, kuri tic Kristum, mirušo augšāmcelšanās dienā vest atpakaļ mūžīgā, garīgā dzīvē.