Labāk ir paļauties uz To Kungu nekā cerēt uz lieliem dižciltīgiem.
(Ps. 118:9)
Es labprāt gribu paklausīt ķēniņam vai lielkungam, kalpot viņam, censties viņa labā darīt visu, kas ir manos spēkos, palīdzēt un dot padomu, ar savu miesu un mantu būt viņa rīcībā, taču nedomāju paļauties uz viņu un gaidīt, ka viņš mani atpestīs vai darīs bagātu un ievedīs godībā. Jau rīt ķēniņa prāts var mainīties, un viņš sāks mani vajāt. Ja es kāda cilvēka, arī kunga, dēļ būšu grēkojis pret Dievu un citiem cilvēkiem – ko tad es darīšu, ja Dievs un cilvēki uz mani sadusmosies? Es labprātāk zaudēju ķēniņa labvēlību, lai tikai saglabātu Dieva labvēlību; gan tad atradīsies arī cilvēki, kas būs man labvēlīgi. Ja arī tādi neatradīsies, tad es iztikšu bez cilvēku labvēlības. Man pietiek ar Dieva labvēlību. Bet, ja to pazaudēšu, tad man galu galā zudīs arī cilvēku labvēlība, turklāt es kritīšu velna nagos līdz ar savu ķēniņu.