Tikai Viņš ir mans akmenskalns un mans palīgs, mans patvērums, es gan netikšu satricināts.
(Ps. 62:7)
Dāvids saka: mana palīdzība jeb pestīšana nāk no Tā Kunga. Kādēļ? Tādēļ – ka ikvienu cilvēku, lai cik liels, varens, bagāts un spēcīgs viņš būtu, es neesmu izraudzījis par savu lepnumu, savu akmenskalnu, mierinājumu un patvērumu, nedz licis savu cerību uz viņu; te cilvēka vietā es esmu izraudzījies Dievu, no Viņa vien man nāks visa laime, svētība un pestīšana. Ja es tam ticu, tad esmu drošs, kaut arī turku un tatāru ķeizari un dažādi bargi valdnieki deviņus gadus pēc kārtas cits pēc cita kā lietus un sniegs kristu no debesīm un pats velns līdz ar viņiem.