Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.
(Mt. 11:28)
Visuvarenais Dievs negrib grēcinieka nāvi, bet grib, lai viņš atgriežas un dzīvo (Ec. 1:23). Tāds ir Viņa prāts, nodoms un arī pavēle jau no mūžības – Dievs ir nolēmis atpestīt visus cilvēkus, dāvāt viņiem mūžīgu dzīvību un mūžīgu prieku. Viņa žēlastība plešas un sniedzas no austrumiem līdz rietumiem, no dienvidiem līdz ziemeļiem un apklāj visus, kuri atgriežas un patiesi nožēlo grēkus, tiecas pēc Dieva palīdzības un rod patvērumu Viņa žēlastībā. Tam nepieciešama īsta ticība, patiesa ticība, kas aizdzen visas šaubas un izmisumu; šāda ticība ir mūsu taisnība, kā rakstīts Vēstulē romiešiem: “Šī Dieva taisnība dota ticībā uz Jēzu Kristu visiem, kas tic. Jo tur nav nekādas starpības, jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” (Rom. 3:22) Ievērojiet šo vārdu – visiem. Vai gan jūs nepiederat pie tiem, kuriem jācīnās ar savu grēku? Un, kad jūsu sirdis jūs pārliecina, ka tā ir, tad neklīstiet ilgi apkārt, meklēdami citus ceļus! Jums taču ir labs, taisns, pareizs ceļš, kuru pats Dievs Tēvs norāda ar savu pirkstu; Viņš skaidri atklāj, kāds ir Viņa nodoms attiecībā uz jums, skaļā balsī saukdams: “Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts. Viņu klausiet!” (Mt. 3:17) Viņu klausiet! Uzklausiet Viņa vārdu un padomu! Ja arī jūs būtu pavisam nocietinājušies, gluži kurli un nespētu pacelt acis uz Debesīm, kā tas mēdz notikt ar bezcerībā iekritušu, nocietinājušos cilvēku, ka arī jūsu ausis būtu zaudējušas spēju dzirdēt, tā ka jūs nesaklausītu Dieva Tēva saucienu, kas atskan no Debesīm, tad jums tomēr jāredz Dēls, kas stāv uz ceļa, pa kuru jāiet ikvienam cilvēkam. Jums taču jāsadzird Viņa balss, kas atbalso Tēva saucienu, padarīdama to vēl varenāku, līdzīgu bazūnes skaņām. Nāciet šurp, pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi. Nāciet! Nāciet! Nāciet! (M.Luters)