Ījabs un viņa sieva, Albrecht DÜRER, 1504, Städelsches Kunstinstitut (Frankfurt), © Web Gallery of Art
Lai tie, kas cieš pēc Dieva gribas, labu darot, nodod savas dvēseles uzticīgajam Radītājam.
(1. Pēt. 4:19)
Tā ir prasme, kura jāapgūst katram kristīgam cilvēkam – mums jāraugās uz Dieva vārdu, novēršot savu skatienu no visām bēdām un ciešanām, kuras mums nākas pieredzēt. Taču miesai nekas tāds nav pa spēkam; tā nespēj redzēt tālāk par šā brīža ciešanām. Savukārt velns cenšas apslēpt Dieva vārdu mūsu acīm, lai mēs neredzētu neko vairāk kā vien savu postu. Bet tā tam nav jābūt; kas par visu spriež pēc savām izjūtām, tas pazaudē Kristu. Cik vien tas ir tavos spēkos, sargi savu sirdi un prātu no domām par savu krustu un ciešanām, jo, ilgstoši tā pārdomājot, šāds ļaunums kļūst vēl daudzkārt lielāks. Ja tevi piemeklējuši kārdinājumi un ciešanas, tad saki tā: šo krustu neesmu pats sev izraudzījies, tas man jānes mīļā Dieva vārda dēļ – lai varētu palikt pie Viņa un mācīt par Viņu. Tā nu tam visam jānotiek Dieva vārdā. Es šajā cīņā paļaujos uz Dievu, kas man šīs ciešanas jau iepriekš paredzējis un arī apsolījis savu žēlīgo, dievišķo palīdzību.