Kultūrvēsture Jeruzalemē glūn no katra stūra: tur ir Raudu mūris, ir brīnišķīgi atjaunota vecpilsēta ar Dāvida torni visam pāri, un šauras ieliņas ar austrumniecisku šarmu. Pastaigā tajās dažkārt var trāpīties nedaudz ūdens uz apkakles no otrā stāva. Jeruzaleme ir emocionāli uzlādēta pilsēta jau trīs tūkstoš gadus. Cilvēkus iejūsmina stāsti ar šo vietu un viņi kaut kā neapzināti priecājas par saistību ar to.
Jums interesē politiskie degpunkti? Jeruzalemē jūs tos dabūsit atliektiem galiem: šī pilsētā ir pasaules politikas centrs. Pasaules līderu augstā līmeņa vizītes ir ikdiena. Drošībnieki un eskorti, politiķi un reportieri jau sen te nevienu nepārsteidz.
Dīvainākais ir tas, ka šeit Jeruzalemē tik tiešām ir drošības sajūta, un, šķiet, ka tā nav nemaz tik iluzora: šī pilsēta šķiet daudz drošāka vieta kā Hamburga vai Rīga. Arī neparasts, paradīzisks klimats te ir februāra vidū, kad dienvidū gaiss sasilst līdz pat 20 grādiem un tad arī žaketē kļūst pa karstu.
Šo skatu pazīst visā pasaulē: tas ir pie Dāvida torņa vecajā Jeruzalemē. Tur valda rosība visu cauru dienu.
Arī šāda izskata kungi tur apgrozās biezā slānī — tie ir tie, kas uzskata sevi par Dāvida torņa likumīgajiem mantiniekiem. Taču velti viņi cer uz tādu ekskluzivitāti.
Taču ortodoksie jūdi nav vienīgie, kas saista ar šo vietu sakrālo. Turpat, kur sākas Jeruzalemes armēņu kvartāls, ir arī via dolorosa – Jēzus krusta ceļš uz Golgātu. Kristieši pa to iet ar pavisam savādākām domām.
Kaut kur – pēc daudziem līkumiem, kāpumiem un nogāzēm, šis ceļš tad atduras pret Raudu mūri. Izraēlā karadienastam ir pakļauta arī sievietes un savus ieročus militārpersonas nēsā sev līdz, pat ekskursijā uz tik vēsturisku vietu – Raudu mūri. Tā ir siena, kas ir vienīgais pārpalikums no Jeruzalemes Tempļa. Turpat pat otrā pusē ir majestātiski izslienas otrā lielākā mošeja pasaulē, arābu apdzīvotā Austrumu Jeruzaleme Eļļas kalna pakājē. Ieraugot to un sajūtot sev pretī nākam Bībeli tik tiešā un uzskatāmā veidā, vienaldzīgs nepaliktu pat pats ortodoksālākais luterānis.
Tā ir vecā Jeruzāleme arābu kvartālā, naktī. Dienas laikā nebūtu iespējams nofotografēt šādu perspektīvē – viens pie otra būtu atvērti veikali, tūristu biezoknis.
Skats uz Arābu kvartāla ikdienu Jeruzalemē, ziemas izskaņā – februārī.
Tas ir 14. veikals, bet to skaits mērāms simtos: suvenīri, relikvijas un mākslas priekšmeti ir pieprasīta un arī ne pārāk dārga prece turīgiem rietumniekiem — kā šiem jaunajiem cilvēkiem no Vācijas.
Šī ģimene, iespējams, ir ieradusies tikko no lidostas, ar reisu no Ņujorka-Telaviva, lai pavadītu atvaļinājumu savā rezidencē Jeruzalemes vecpilsētā.
Ja jūs apmaldāties Jeruzalemē, tad nevilcinieties ne mirkli uzrunāt pirmo ortodoksālo jūdaistu un prasiet droši angliski un jūs dzirdēsit brīnišķi laipnu atbildi dzidrā amerikāņu angļu valodā. Garantēts.
Sirreāls skats — tie tomēr nav sapņi nomodā, bet uzmanīgs apkārtnes un ikkatru kustību vērojums tajā. Šī jaunā sieviete ir drošības dienesta postenī. Drošības tuvums un realitāte par spīti reālām briesmām: tāda ir Jeruzalemes izjūta.
Teksts un foto: Aigars Dāboliņš