Vizitācija, Domenico GHIRLANDAIO, 1491, Musée du Louvre, Paris, © Web Gallery of Art
Un notika, kad Elizabete Marijas sveicinājumu dzirdēja, tad bērniņš viņas miesās sāka lēkt, un Elizabete tapa Svēta Gara pilna, un viņa stiprā balsī sauca un sacīja: “Tu esi augsti teicama starp sievām, un augsti teicams ir tavas miesas auglis. No kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis? ..Labi tai, kas ir ticējusi, ka tas, ko Dievs licis viņai sacīt, piepildīsies.”
(Lk. 1:41–45)
Šķiet, Lūka ir īpaši priecājies par šo notikumu, tādēļ atstāsta to tik pilnīgā veidā, rādīdams svētīgo Jaunavu kā piemēru mums visiem, it īpaši sievietēm. Marijas skaistais vainags rotāts ar trim īpaši jaukām un krāšņām rozēm – te slavēti trīs cēli tikumi, pēc kuriem jātiecas arī mums. Pirmais no tiem ir ticība, otrais – dziļa un patiesa pazemība, trešais – jauka un krietna izturēšanās ļaužu vidū. Ja sievu vai jaunavu rotā šie tikumi, viņa pārspēj visas ķēniņienes un ķeizarienes ar visu zeltu, pērlēm, dārgakmeņiem un zīdu, kurā tās tērpjas. Ak, ticība, ticība! Cik grūti to iemantot, un tomēr – svētīgs tas cilvēks, kurš tic! Jo, kā Kristus saka, ticīgs cilvēks ir Dieva godības pils un mājoklis; turpretī tas, kurš netic, ir velna patvērums. Ak, Pasargā mūs, mīļais Kungs, no neticības un stiprini mūsu ticību!