Dievišķās providences triumfs, PIETRO DA CORTONA, 1639, Palazzo Barberini, Rome, © Web Gallery of Art
Tas Kungs Cebaots ir brīnišķīgs padomā un liels gudrībā! (Jes. 28:29)
Mācīsimies izprast kārtību, kādu Dievs mēdz ievērot, vadīdams un pārvaldīdams savus svētos. Es bieži vien esmu uzdrīkstējies mēģināt Dievam, mūsu Kungam, pateikt priekšā noteiktu veidu, kā Viņam būtu jārīkojas, pārvaldot savu Baznīcu un citas lietas. Ak Kungs, es ļoti vēlētos, lai šajā lietā notiktu tieši tā un lai šis jautājums atrisinātos tieši tādā veidā. – Bet Dievs darīja gluži pretēji tam, ko es biju lūdzis.
Tad nu es iedomājos: mans padoms gan nenāktu par ļaunu Dieva godam, bet būtu pat noderīgs, lai Dieva vārds taptu svētīts, lai Viņa valstība pieaugtu spēkā utt., īsi sakot – tas ir īsti labs padoms, un es esmu to labi pārdomājis; taču Dievs, bez šaubām, ir tikai pasmējies par manu gudrību un sacījis: “Labi, es jau zinu, ka tu esi saprātīgs, izglītots vīrs; taču man nekad nav bijis paraduma pieļaut, lai Pēteris vai doktors Mārtiņš vai vēl kāds cits Mani vadītu vai pamācītu. Es esmu tāds Dievs, kas negrib ļaut cilvēkiem sevi mācīt, bet pats arvien māca, vada un valda viņus.”