Pestīšanas ceļš, ANDREA DA FIRENZE, 1365-68, Cappella Spagnuolo, Santa Maria Novella, Florence, © Web Gallery of Art
Nebīsties, tu mazais ganāmais pulciņ, jo jūsu Tēvs ir nolēmis jums piešķirt valstību! (Lk. 12:32)
Redzot tik daudz nepateicības un ļaunuma visdažādāko kārtu ļaužu dzīvē – kā pie zemniekiem, tā arī pilsētniekiem -, mums nereti uzmācas doma, ka visa pasaule ir velna apsēsta. Un tomēr – mums paliek mierinājums, ka uz šīs zemes arvien vēl dzīvo daži godīgi un svēti cilvēki. Jo Dievs nekad nepaliks bez savas tautas. Viņš ir žēlastības un taisnības Dievs: tiem, kuri ir pazemīgi un gatavi atgriezties, Viņš piedod, izglābj un vada viņus pēc sava labā prāta.
Īstā, patiesā Baznīca ir mazs ganāmais pulciņš, kas dzīvo zem krusta un nav rotāts ar ārišķīgu greznumu. Turpretī viltus baznīca ir grezna, lielīga, ziedoša un krāšņa – gluži kā Sodoma. Tādēļ lūgsim savā Baznīcā – kopā ar Baznīcu, lūgsim par Baznīcu. Jo ir trīs lietas, kas uztur Baznīcu un arvien ir tai raksturīgas: pirmā – uzticība mācībā, otrā – uzcītība lūgšanās, trešā – nopietnība ciešanās.