Sauls uzbrūk Dāvidam, GUERCINO, 1646, Galleria Nazionale d’Arte Antica, Rome, © Web Gallery of Art
Nāks stunda, kad tas, kas jūs nonāvēs, domās ar to Dievam kalpojis.
(Jņ. 16:2)
Ja arī mīļais Dievs ļauj man krist grēkā, tad tomēr kaut Viņš ļautu darīt tikai tādus grēkus, kurus es zinu, saprotu un atzīstu par grēkiem, bet ne tos, kuri varētu būt uzlūkojami nevis kā grēki, bet kā slavējami tikumi vai pat svētums.
Mūsu Kungam Dievam nekas nerada tik lielu riebumu un sašutumu kā tas, ka grēks tiek vēl aizstāvēts un izdarītā netaisnība netiek atzīta, kā to redzam pie Saula. Jo grēki, kuri negrib tikt atzīti par grēkiem, ir pirmā galdiņa (1.-3.) baušļu pārkāpums, turpretī atzītie grēki otrā galdiņa (4.-10.) baušļu pārkāpums; tā Sauls ir grēkojis pret pirmā, savukārt Dāvids pret otrā galdiņa baušļiem.
Un šādi grēcinieki, kuri rīkojušies pret otro bauslības galdiņu, itin viegli spēj atkal atgriezties un laboties, dzirdēdami grēknožēlas pasludinājumu; daudz ļaunāk klājas tiem, kuri grēko pret pirmo bauslības galdiņu, tie reti atgriežas. Tas tādēļ, ka viņi iedomājas esam darījuši taisnības, nevis netaisnības darbus.