Viņa pie Manis ir padarījusi labu darbu.
(Mt. 26:10)
Mēs mācām, ka samierināt ar Dievu, taisnot, izdeldēt grēku ir varens, liels un brīnišķīgs darbs, ka to spēj paveikt tikai Kristus, Dieva Dēls. Tas ir vienīgi Dieva labās rokas, Viņa žēlastības īpašais darbs, un salīdzinājumā ar to visi mūsu darbi ir nevērtīgi un bezspēcīgi.
Bet kurš gan jebkad ir mācījis vai dzirdējis, ka labi darbi tādēļ būtu nicināmi? Nevienu no saviem sprediķiem, rakstiem, lekcijām, lūgšanām – nevienu, pat vismazāko padarīto darbu es nemainītu pret visas pasaules labumiem; šie darbi man ir tikpat dārgi kā manas miesas dzīvība, kas taču ikvienam cilvēkam ir dārgāka par visu pasauli.
Jo katru labu darbu caur mani un manī ir darījis Dievs. Un, ja tas ir Dieva darbs un veikums, kas tad ir visa pasaule salīdzinājumā ar Dievu un Viņa darbu?
Lai arī caur šādiem darbiem es netopu taisnots (kam jānotiek caur Kristus asinīm, caur Dieva žēlastību, bez maniem darbiem), tomēr tie ir darīti Dievam par godu un slavu, tuvākajam par labu un svētību, kas taču nav salīdzināms vai atlīdzināms ar pasaules labumiem un laicīgo mantu.