Bauslība un Evaņģēlijs, Lucas the Elder CRANACH, 1529, Städelsches Kunstinstitut, Frankfurt, © Web Gallery of Art
Viņā arī jūs esat dzirdējuši patiesības vārdu, savas pestīšanas Evaņģēliju.
(Ef. 1:13)
Redzi, tieši šis Dieva žēlastības un grēku piedošanas apsolījums ir Evaņģēlijs. To es saku vēlreiz un atkal, lai tu saprastu Evaņģēliju nevis kā citādi, bet – kā paša Dieva doto Viņa žēlastības un grēku piedošanas apsolījumu.
Jo tieši šāda iemesla dēļ Sv. Pāvila vēstules līdz šim ir palikušas nesaprastas, un tās arī nav bijis iespējams saprast; jo nebija zināms, kas īsti ir bauslība un kas ir Evaņģēlijs. Jo pāvesta sekotāji uzskatīja Kristu par likumdevēju un Evaņģēliju – par jaunu likumu mācību.
Tas nebija nekas cits, kā Evaņģēlija aizslēgšana un apslēpšana. Jo vārds “Evaņģēlijs” grieķu valodā nozīmē “priecīgā vēsts”, tādēļ ka tajā tiek sludināta svētīgā dzīvības mācība par Dieva apsolījumu, tiek sniegta Dieva žēlastība un grēku piedošana.
Tādēļ Evaņģēlijam darbi nav vajadzīgi, te nav likuma, bet vienīgi ticība, jo Evaņģēlijs ir tikai Dieva žēlastības apsolījums un piedāvājums. Kas tam tic, tas saņem žēlastību un Svēto Garu.
Tā sirds kļūst priecīga Dievā un sāk pēc brīvas gribas pildīt bauslības prasības, nebaidoties no soda un nemeklējot atalgojumu; jo tai pārpārēm pietiek ar Dieva žēlastību, tā ka arī bauslība ir piepildīta.