Avis izklīda, tāpēc ka tām nebija gana, un izklīdušas tās kļuva plēsīgiem zvēriem par barību un pazuda. Manas avis maldās pa visiem kalniem un augstiem pakalniem.
(Eceh. 34: 5–6)
Evaņģēlijs jeb Kristus piemiņa tagad sprediķos ir tik reti sastopama, ka kļūst baisi pat par to domājot. Tādēļ arī nav brīnums, ka tauta izklīst un maldās pa svešām baznīcām. Tu nesludini Evaņģēliju, kā tev tas būtu jādara; pēc burta tu iekšēji nekam neesi derīgs, tāpat kā pēc Gara – ārēji.
Tādēļ tauta ārēji, ar visu miesu un dvēseli maldās apkārt; tā grēko daudz mazāk nekā tu, jo tā daudz vairāk vēlētos dzirdēt Evaņģēliju, nekā tu gribi tai to sludināt ja arī tu pats to būtu mācījies. Tādēļ tu pats esi īstais cēlonis tam, ka tava baznīca tiek pamesta. Tu gribi dzīt avis kūtī, taču nedod tām barību. Tādēļ Kristus avis izklīst kalnos, jo tām nav gana – saka Tas Kungs.