Hieronymus BOSCH, 1506, Museu Nacional de Arte Antiga, Lisbon, © Web Gallery of Art
Vēsts par krustu ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks.
(1. Kor. 1:18)
Tā ir pati lielākā gudrība: turēties pie krustā sistā Kristus nespēcīgā tēla un neapgrēkoties pie tā, lai par Dievu zinām un domājam vienīgi to, ka Viņš ir krustā sists. Domāt par Dieva godību ir ļoti bīstami. Jo arī ļauns gars var slēpties godības veidolā, lai mūs maldinātu; turpretī krusts tam nav pieņemams; jo krustā tas ir uzvarēts un notriekts pie zemes. Tādēļ ļaunais no visas sirds ienīst krustu.
Ja nu velns tavā sirdī mēģina iedvest domu, ka Kristus ir pavisam citāds vīrs, nekā Pāvils šeit par Viņu raksta, tad saki tā: “Tas nu gan ir aplami; kas man ko tādu grib iestāstīt, tas nekrietni melo.” Tādēļ tev viņš nav jāuzklausa. Kas grib tapt pestīts, tam jājūtas tā, itin kā viņš būtu vienīgais cilvēks zemes virsū, un visi Dieva apsolījumi un mierinošie vārdi attiektos tikai uz viņu vien; itin kā viņa dēļ vien būtu rakstīti visi Svētie Raksti.