Svētā Gara nākšana (fragments), Vecellio TIZIANO, 1545, Santa Maria della Salute, Venice, © Web Gallery of Art
Apustuļu darbi 2:1-4; 14,16-39.
Baznīcas gada ritējumā no Ziemassvētkiem, Kristus piedzimšanas svētkiem cauri ciešanu laikam un Lieldienām, Kristus Augšāmcelšanās svētkiem, esam nonākuši līdz Vasarsvētkiem, dienai, kad Tēva un Dēla sūtītais Svētais Gars pāršķir Kristus draudzes vēsturē jaunu lapu.
Proti – sākas laiks, kad Svētā Gara spēkā Kristus Evaņģēlijs sāk savu uzvaras gājienu, pulcinādams Dieva ļaudis no visām tautām un valodām, kad Kristus krusta nāvē un augšāmcelšanā gūtā grēku piedošana, attaisnošana un pestīšana top pieejama ikvienam.
Tāpēc Vasarsvētkos mēs īpaši pagodinām Svēto Garu – Trīsvienīgā Dieva trešo personu.
Svētais Gars ir klātesošs pasaulē jau no brīža, kad Dievs caur savu Vārdu Svētajā Garā to rada; “…un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem.” (1.Mozus 1:2)
Svētais Gars ir klātesošs pestīšanas vēsturē, Dieva veiktajā sagatavošanas darbā, lai pasaulē varētu nākt Mesija – Jēzus Kristus. Jau Vecajā Derībā sastopam draudzi, kas, uzticoties Dieva apsolījumam, gaida Viņa atnākšanu. Šis ilgas viņos uztur Svētais Gars caur iedvesmotiem Dieva vārda sludinātājiem.
Pravietis Jesaja māca: “Zars riesīsies no Isaja celma, un atvase no viņa saknēm nesīs augļus. Un pār to klāsies un to sargās tā Kunga Gars, gudrības un saprāta gars, padoma un spēka gars, atziņas un tā Kunga bijības gars.” (Jes.11:1,2)
Saistībā ar Mesijas atnākšanu ir Dieva apsolīta Svētā Gara klātbūtne arī mums, Viņa ļaudīm.
”Es jums došu savu Garu un jūs vadīšu, ka jūs staigāsit manos likumos un sargāsit un pildīsit manas tiesas. (Ec.36:27.)
Bet īpaši intensīvi Svētais Gars ir klātesošs Jaunās Derības laikā, kad Kristus ir noārdījis sienu starp Dievu un cilvēkiem. Jēzus Kristus savu glābjošo kalpošanu veica pārpārēm apveltīts ar Svēto Garu. Un Viņš Svētā Gara pārpilnību apsolīja saviem mācekļiem, jo Evaņģēlija patiesību var pasludināt tikai patiesības Gara spēkā: “Un es lūgšu Tēvu, un viņš dos citu Aizstāvi, lai tas būtu ar jums mūžīgi, patiesības Garu” (Jņ.14:16,17)
“Gaisma nevar tapt atdalīta no tās avota, tāpat ir neiespējami tev atzīt Kristu, neredzamā Dieva attēlu, ja Gars tevi neapgaismo. Kad tu redzi attēlu, tu nevari neievērot gaismu; tu redzi Gaismu un Attēlu vienlaikus. Tā piederas, ka tad, kad mēs redzam Kristu, Dieva godības spožumu, tas vienmēr notiek caur Gara apgaismošanu,” par Svētā Gara darbu līdzībās māca baznīctēvs Bazils Lielais.
Tikai pats Dievs Svētais Gars var pie cilvēkiem, kas grēko domās, vārdos un darbos, kas savā spēkā pārveido un sagroza ikvienu patiesību, viest skaidrību par Dieva patiesību un vērst atpakaļ ļaužu sirdis pie Dieva, viest viņos grēku nožēlu un alkas pēc grēku piedošanas. Svētais Gars caur Dieva vārda likuma, proti, bauslības sludināšanu atklāj cilvēkiem viņu siržu patieso stāvokli Dieva priekšā, proti, ka tās ir ļaunas.
“Un Viņš [Svētais Gars] nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu.” (Jņ.16:8)
Bet ar to Svētā Gara darbs nebeidzas, jo “Svētā Gara sevišķais, īpašais amats un darbs ir – atklāt un godināt Kristu un liecināt par viņu,” skaidro doktors Mārtiņš Luters.
Svētais Gars pārvērš un atjauno mūsu ļaunās sirdis, sludinādams un mācīdams par Jēzu Kristu, viņš rada jaunu cilvēku, cilvēku, kurš mīl Dievu un dara Dieva gribu.
Vasarsvētku dienā Svētais Gars nāk pār mācekļiem tā, ka tie patiesi atzīst Dievu Tēvu un Jēzu Kristu, un saņem spēku šo atziņu apliecināt publiski. Pēc Svētā Gara varenās manifestācijas uguns mēlēs un cilvēku valodās apustulis Pēteris sludina Dieva vārdu: bauslību un Kristus Evaņģēliju: “Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu.” (Ap.d. 2:38)
Svētais Gars ir tas, kas ar savu dāvanu iestiprina šo pasludinājumu dziļi sirdī un dod tam augļus, Kristum uzticīgus un dievbijīgus ļaudis, jo ārpus un bez Svētā Gara neviens nevar tapt ticīgs.
Jo ne tu, ne es nekad nevarētu kaut ko zināt par Kristu vai ticēt viņam un iegūt viņu par Kungu, ja Svētais Gars mums to nedāvātu ar Evaņģēlija sludināšanu un neieliktu dziļi sirdī. Darbs ir noticis un paveikts, jo Kristus mums ir nopelnījis un ieguvis šo dārgumu ar savām ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos.
Bet, ja viņa darbs paliktu apslēpts, tā ka neviens par to nezinātu, tad šis darbs būtu bijis veltīgs un gājis zudumā. Lai šis dārgums nepaliktu aprakts, bet tiktu lietots un saņemts, Dievs mums ir devis Savu vārdu un licis to sludināt, un tajā devis mums Svēto Garu, lai mums šo dārgumu un pestīšanu darītu pieejamu un dāvātu, kā norāda Mārtiņš Luters.
Augsburgas ticības apliecībā ir teikts, ka Svētā Gara darbs ir – dāvināt mums ticību. Caur Vārdu un sakramentiem kā instrumentiem tiek dāvināts Svētais Gars, kas – kur un kad Dievs to grib – rada ticību tajos, kuri uzklausa Evaņģēliju, tas ir, ka Dievs taisno tos, kas tic, ka viņi žēlastībā tiek pieņemti nevis viņu pašu, bet Kristus nopelna dēļ.
Tāpat viņš ir Svētdarītājs, visu Evaņģēlija dāvanu un svētību atvēlētājs mums, lai uzturētu un stiprinātu mūs ticībā pastāvēt līdz galam, līdz pilnīgai atpestīšanai. Dieva vārds apliecina, ka Svētais Gars, patiesības Gars ir mūsu padomdevējs, aizstāvis, aizlūdzējs, mierinātājs, iepriecinātājs, stiprinātājs un palīgs.
Svētais Gars ir patiesības Gars, tāpat kā Kristus ir patiesība; viņš atklāj mums Dievu, kāds viņš ir un uztur mūs šā patiesā Dieva vārda atziņā, kas ir priekšnoteikums visam pārējam, viņš pasargā mūs no maldiem un ķecerībām.
Viņš ir padomdevējs, kas māca būt kristiešiem, kas ar Dieva vārda starpniecību atjauno kristieša domāšanu un rīcību.
Viņš ir aizstāvis, “kas pēc Dieva gribas iestājas par svētajiem” (Rom. 8:27).
Viņš ir aizlūdzējs, jo viņš mudina cilvēku ikvienā trūkumā un bailēs lūgt Dievu un sagaidīt labo no Dieva un arī pats aizlūdz par mums. “Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām.” (Rom. 8:26)
Viņš ir mierinātājs, kas māca mūs ticības ceļā panest visu un nebīties no bēdām un nelaimēm, jo Dievs ir mūsu mīļš Tēvs. ”Jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs!” (Rom. 8:15)
Viņš ir iepriecinātājs, kas pestīšanas prieku, atziņu, ka mūsu dvēseles ir stiprā Dieva rokās, liek turēt augstāk pār laicīgiem priekiem.
Viņš ir stiprinātājs, kas dod mums drošu atziņu, ka Dievs ar Svētā Gara spēku piepilda pie mums Sava vārda apsolījumus. ”Jo kurus viņš sākumā nozīmējis, tos viņš nolēmis darīt līdzīgus sava Dēla tēlam.” (Rom. 8:29)
Viņš ir palīgs, kurš māca mums zināt, “ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu” (Rom. 8:28).
Visbeidzot, Dieva vārdā apliecinātā Svētā Gara klātbūtne ir garantijas ķīla mūsu augšāmcelšanai Pastarajā dienā, jo Svētais Gars ir mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus Gars, Dieva Tēva Gars, ar kuru ir radīta debess un zeme.
Viņš ir dzīvu darītājs Gars, kura spēkā reiz taps pārveidots viss, lai grēks un nāve paliktu ārpusē, bet iekšā valdītu vien dzīvība un prieks.
Āmen.