Ikviens, kas aiziet no Kristus mācības un nepaliek tanī, ir bez Dieva; tam, kas paliek šinī mācībā, ir Tēvs un Dēls.
(2. Jņ. 9)
Ja Kristus ciešanas ir savu darbu paveikušas un tevi izbiedējušas, – tev nav vairs jāuzlūko tās, bet cauri šīm ciešanām jāsaskata Viņa laipnā sirds, cik pilna mīlestības pret tevi tā ir; mīlestība liek Viņam tik smagi nest tavu sirdsapziņu un tavus grēkus. Tā tava sirds pret Viņu kļūs salda un tava ticības paļāvība taps stiprināta.
Tad dodies tālāk – caur Kristus sirdi uz Dieva sirdi un redzi, ka Kristus nebūtu varējis parādīt tev šo mīlestību, ja Dievs savā mūžīgajā mīlestībā to nebūtu gribējis; Viņam Kristus ir paklausīgs ar savu mīlestību pret tevi; tā tu atradīsi dievišķu, labu Tēva sirdi un, kā Kristus saka, caur Kristu tiksi vilkts pie Tēva.
Jo Dievu patiesi atzīt nozīmē – satvert Viņu nevis Viņa varenībā vai gudrībā (kas ir biedinoša), bet gan – žēlastībā un mīlestībā; tad ticība un paļāvība spēj pastāvēt, un cilvēks ir patiesi no jauna piedzimis Dievā.