Velns pieraksta cilvēka grēkus, 1210, Minster of St Martin, Bonn, © Web Gallery of Art
Jūs jau visi, ticēdami uz Jēzu Kristu, esat Dieva bērni.
(Gal. 3:26)
Neviens cilvēks nespēj bez īpaša stiprinājuma un palīdzības pārciest velna apsūdzību, ko sajūt viņa sirdsapziņa. Ja cilvēks sāk strīdēties tai pretī, cīņa nav ilga; velns ātri tiek galā ar cilvēku, ja vien spēj viņu notvert.
Viņš uzbrūk, atgādinādams nenoliedzamu patiesību: ka esam grēkojuši. Turklāt vēl viņam ir divi liecinieki, kurus neviens neuzdrīkstētos nosodīt, proti, Dieva bauslība un mūsu sirdsapziņa. Te nu cilvēkam nav iespējams aizstāvēties. Bet, ja man nākas piekrist apsūdzībai, tad esmu nāves un velna īpašums.
Taču velns melo, gribēdams iedzīt mani izmisumā. Te nu ir pienācis brīdis, kad nepieciešama palīdzība, glābiņš, kas nāk no Debesīm – vai nu brālis pasludina te Dieva vārdu ar savu muti, vai arī Svētais Gars atgādina tavai sirdij šo Vārdu un saka: velns gan ir piespiedis tevi piekrist savai apsūdzībai, bet vērsies pie Kristus, kā to darījis Sv. Pēteris.
Jo Kristus ar savām asinīm ir atņēmis apsūdzībai spēku, un tā tevi vairs nespēj apdraudēt, un tu droši vari sacīt: ārpus Kristus es esmu grēcinieks. Taču Kristū es neesmu grēcinieks – Viņš ar savām asinīm izdeldējis manus grēkus.