Giovanni Francesco CAROTO, Museo di Castelvecchio, Verona, © Web Gallery of Art
Vai tu arī saproti, ko tu lasi?
(Ap. d. 8:30)
Mēs esam pieredzējuši, ka ļaudis, arī jaunatne, no pasludinājuma neko daudz neiemācās, ja viņiem netiek uzdoti jautājumi un uzklausītas viņu atbildes. Bet kad gan tas būtu vēl labāk izdarāms un vēl vairāk nepieciešams – kā ejot pie Svētā Vakarēdiena?
Ja domājam audzināt kristiešus tā, lai kristīgi ļaudis dzīvotu arī pēc mums un arī viņiem Svētajā Vakarēdienā tiktu sniegta Kristus miesa un Kristus asinis, mēs nevaram un negribam dot šīs dāvanas nevienam, kas iepriekš nav izjautāts un uzklausīts, noskaidrojot, ko viņš ir mācījies no Katehisma un vai grib atkāpties no grēkiem, kurus ir darījis pret šo mācību.
Jo mēs negribam pārvērst Kristus Baznīcu par cūku kūti, ļaujot ikvienam neizjautātam skriet pie Svētā Vakarēdiena, gluži kā cūkas skrien pie siles. Tā kā mācītājam jābūt uzticamam Kristus kalpam, viņam, cik vien tas iespējams, jācenšas nemest Sakramentu cūkām un suņiem priekšā, bet klausīties un raudzīties, kādi ir ļaudis, kuri grib to saņemt. Ja tie viņu piekrāpj un nesaka patiesību, tur mācītājs nav vainīgs – viņi ir piekrāpuši paši sevi.