Jāņa atklāsme, Albrecht DÜRER, 1598, Staatliche Kunsthalle, Karlsruhe, © Web Gallery of Art
Pūķis stāvēja sievas priekšā, kurai bija jādzemdē, lai aprītu viņas bērnu, kad viņa būs dzemdējusi.
(Jņ. atkl. 12:4)
Velnam ir ārkārtīgi svarīgi samaitāt jaunus cilvēkus. Kā gan lai viņš pieļautu, ka tie tiek labi un pareizi audzināti?
Jā, velns būtu īsts nelga, ja pieļautu, ka viņa valstībai tiek nodarīts tik liels posts un viņam no rīkles izrauts pats gardākais kumoss – jaunie ļaudis; tad jau velna valdīšanai drīz vien pienāktu gals.
Tādēļ viņš rīkojas gudri, visiem spēkiem rūpēdamies, lai jaunieši paliktu viņa varā. Ja viņam tas izdodas, cilvēks izaug velna valstībā un tur arī paliek. Kas varēs izraut viņu no velna nagiem?
Tā ļaunais ienaidnieks mierīgi patur pasauli savā īpašumā. Īstu zaudējumu tam nākas pieredzēt vienīgi tad, kad jaunie ļaudis izaug Dieva atziņā, izplatīdami Dieva vārdu un mācīdami to arī pārējiem.