Papagailis un citi putni, GIOVANNI DA UDINE, 1520, Nationalmuseum, Stockholm, © Web Gallery of Art
Skatieties uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?
(Mt. 6:26)
Putniņi lido pāri mūsu galvām, mūsu acu priekšā, un mēs tiem lielu godu neizrādām; lai gan mēs tiešām viņu priekšā varētu noņemt cepuri un sacīt: mans mīļais, mazais doktora kungs, man jāatzīst, ka tev piemīt prasme, kuras man trūkst – tu visu nakti guli savā ligzdā mierīgi un bez raizēm; no rīta tu mosties priecīgā un labā omā, sēdi koka zarā un dziedi, slavēdams Dievu un pateikdamies Viņam; tad tu meklē kādu graudiņu un allaž to arī atrodi.
Kādēļ gan es, vecais muļķis, neesmu iemācījies rīkoties tāpat kā tu? Man taču būtu daudz iemeslu darīt tieši to pašu! Putniņš noliek malā visas rūpes un raizes, izturēdamies gluži kā īsts svētais; viņam nav ne tīrumu, ne šķūņu, ne lādes, ne pagraba; tomēr viņš dzied un slavē Dievu, ir priecīgs un labā omā.