Tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību.
(2. Kor. 4:17)
Mēs zinām, ka Dievs grib, lai labprāt panesam ciešanas, ka tajās – labāk nekā jebkurā citā lietā – atklājas Dieva gods. Mēs, cilvēki, bez ciešanām nevaram pastāvēt ticībā un Dieva vārdā; turklāt mums ir cēls un dārgs apsolījums, ka mūsu krusts, ko Dievs liek nest, nav vis kāda parasta lieta, bet brīnišķīgs svētums: kādēļ tad mēs vairāmies no ciešanām?
Mums taču ir mierinājums un apsolījums, ka Viņš mūs nepametīs mūsu ciešanās, bet palīdzēs un izglābs, kaut arī neviens cilvēks vairs neuzdrīkstētos uz to cerēt! Nav iespējams dzīvot tā, lai izvairītos no jebkādām ciešanām.
Un tūkstoškārt labāk ir ciest Kristus dēļ, sagaidot Viņa apsolīto mierinājumu un palīdzību mūsu ciešanās, nekā ciest velna dēļ un, nerodot nekādu mierinājumu, krist izmisumā un aiziet pazušanā.