“Kas ir tāds kā Tas Kungs, mūsu Dievs, kas mājo augstībā, kas noskatās no augšas uz debesīm un uz zemi!”
(Ps. 113:5-6)
Tā kā Dievs ir Visaugstākais un nav neviena, kas būtu augstāks par Viņu, Viņš neskatās augstāk, nedz arī līdzās sev; tā kā neviens nav Dievam līdzīgs, Viņam noteikti jāraugās pašam sevī un zemāk par sevi. Un, jo lielākos dziļumos kāds atrodas, jo labāk Dievs viņu redz.
Turpretī pasaules un cilvēku acis rīkojas neprātīgi; tās skatās tikai augšup un grib panākt godu, varu, bagātību un labu dzīvi. Un katrs skrien pie tiem, kuri šīs lietas jau iemantojuši; tiem visi ir gatavi kalpot, lai kļūtu līdzdalīgi viņu augstībā.
Bet neviens negrib raudzīties lejup, dziļumos, kur ir nabadzība, negods, posts, bēdas un bailes; no tā visa ikviens cenšas novērst skatienu, aizbēgt, pametot posta piemeklētos, un neviens nedomā tiem palīdzēt, nedz būt līdzās; cilvēku vidū nav neviena radītāja, kas gribētu radīt kaut ko no nekā.
Tādēļ vienīgi Dievs raugās lejup, tur, kur ir bēdas un posts, un ir tuvu tiem, kas ir dziļumos.