Kristiešiem ir cits, atšķirīgs skatījums uz dzīvi un nākotni. Mēs gaidām mūsu Glābēja otro atnākšanu. Mūsu skats nav vērsts tikai uz šodienu un mūsu īslaicīgajām vajadzībām, mēs skatāmies tālāk – uz mūsu nāvi, Kristus otro atnākšanu, augšāmcelšanos, lielo tiesas dienu un mūžīgo dzīvību un prieku Debesu valstībā. Tieši šīs, kā teoloģijā sauc, eshatoloģiskās tēmas bija Konfesionāli evaņģēliski luteriskās konferences (KELK) sanāksmes uzmanības centrā, kas 2005. gadā no 31. maija līdz 2. jūnijam norisinājās Naritā, Japānā.
Ticības patiesības, kas saistītas ar pēdējiem laikiem un mūžīgo dzīvību, jau kopš Kristus un apustuļu dienām ir kristīgās vēsts un pasludinājuma neatņemama sastāvdaļa. Baznīca allaž ir tikusi kārdināta pievērsties vienīgi cilvēku šīszemes vajadzībām un pūlēties uzcelt Debesu valstību šeit, virs zemes. Tādējādi nereti ir tikusi zaudēta pārliecība, ka mēs dzīvojam Bībeles sludinātajos pēdējos laikos, kas liek mums vienmēr būt modriem un gataviem stāties sava Radītāja un Glābēja priekšā. KELK sanāksme bija brīnišķīgs atgādinājums, lai nepazaudējam šo pēdējo laiku un mūžības skatījumu un stāvam stipri, uzticīgi un nelokāmi savā ticībā Kristus Evaņģēlijam.
KELK apvieno konfesionāli luteriskās baznīcas visā pasaulē, kas ir savstarpējā sadraudzībā – Dievgalda un kanceles kopībā – vienotas uz ticības un mācības pamata. Šajā sanāksmē Japānā tika pārstāvēti visi kontinenti un kristieši no 20 dažādām baznīcām, kas kopā bija atsūtījuši vairāk nekā 100 delegātu. Bija pārsteidzoši redzēt visu šo rasu un tautību dažādību, atšķirīgās valodas un dzirdēt stāstus par Kristus vēsts ceļu uz cilvēku sirdīm dažādās tautās! Šāda sanāksme vēlreiz apliecina jau gandrīz divtūkstoš gadus veco Vasarsvētku brīnumu, kad dažādās valodās var dzirdēt “Dieva lielos darbus paužam” (Ap.d. 2:11).
Kristīgās mācības jautājumi par eshatoloģiju tika izskatīti piecos referātos, pēc kuriem sekoja padziļināta to analīze. Referātus bija sagatavojuši: mācītājs Mihails Starikovs no Krievijas (Par tēmu: Sagatavošanās nāvei), mācītājs Aniendi Pauls no Nigērijas (Par tēmu: Augšāmcelšanās un apskaidrošanas gaidas), virsmācītājs Gundars Bākulis no Latvijas (Par tēmu: Kristus otrā atnākšana), mācītājs Mitsuo Haga no Japānas (Par tēmu: Pēdējā tiesa) un mācītājs Mario Domingess no Meksikas (Par tēmu: Gaidot Debesu prieku). Jāatzīst, ka referāti bija dziļdomīgi, labi sagatavoti un pēc to nolasīšanas rosināja celsmīgas pārdomas un diskusijas.
Priecīgs notikums šīs sanāksmes laikā bija iepazīšanās ar Indonēzijas luterāņu baznīcu un tās uzņemšanu KELK kopībā. Indonēzija, kā zināms, ir pamatā musulmaņu zeme, kur citām ticībām un reliģijām neklājas viegli. Tāpēc jo lielāks prieks, ka konfesionāli luteriska misija notiek arī tur un mums ir ticības brāļi un māsas, kas nes Kristus vārdu saviem tautiešiem. Šo baznīcu sanāksmē pārstāvēja mācītājs Slamets Pamuji. Viņš pats agrāk bijis dedzīgs musulmanis, bet, dzirdējis Evaņģēliju, kļuva par kristieti un tad arī par mācītāju.
Sanāksmes darba gaitā bija arī jautājums par jauna KELK prezidenta un padomes ievēlēšanu.
Līdzšinējais prezidents Armins Penings pateicās visiem par lielo privilēģiju kalpot šai starptautiskajā baznīcu organizācijā. Konference lielā vienprātībā atbalstīja augsto novērtējumu, kāds prezidentam Peningam tika izteikts. Par jauno KELK prezidentu tika ievēlēts Evaņģēliski luteriskās sinodes pārstāvis – mācītājs Stīvs Pītersens. Savukārt par viceprezidentu kļuva Viskonsinas evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvis Dens Kelpīns.
Par nākamo KELK sanāksmes vietu pēc trim gadiem – 2008. gadā tika izraudzīta Ukraina. Delegāti pauda prieku un pateicību Dievam, ka Viņš sargājis mūsu ukraiņu ticības brāļus un māsas neseno politisko juku un neskaidrību laikā. Pārrunājot nākotnes plānus, tika apspriestas iespējamās KELK sanāksmes vietas arī pēc sešiem gadiem.
Vēl viens priecīgs notikums, kas tika pieminēts un lūgts paturēt savās aizlūgšanās, ir tik tikko atklātais Āzijas luterāņu seminārs, kas atrodas Honkongā. Tā iniciatori un atbalstītāji ir Viskonsinas evaņģēliski luteriskā baznīca. Proti – tas ir vērienīgs misijas pasākums, kas vērsts uz Āzijas reģiona valstīm, bet galvenokārt – uz strauji augošo Ķīnas misijas lauku.
Tika apspriesta arī ideja radīt tādu starptautisku teoloģiski akadēmisku institūciju, kas sniegtu iespēju iegūt augstākos teoloģiskos grādus – gan maģistra, gan doktora grādu.
Tā būtu moderna mācību iestāde, kas izmantotu labākos konfesionāli luteriskos profesorus visā pasaulē un, izmantojot mūsdienu attīstītās tehnoloģijas, ļautu piedalīties mācību procesā cilvēkiem dažādās pasaules vietās. Pagaidām tās ir tikai ieceres un sapņi, taču līdz nākamajai sanāksmei pēc trim gadiem ir paredzēts radīt šīs institūcijas bāzi, izstrādāt konkrētu programmu, apzināt mācību spēkus, kā arī potenciālos studentus.
Liela pateicība par šīs sanāksmes organizēšanu un uzņemšanu pienākas mūsu japāņu brāļiem un māsām no Luteriskās evaņģēliski kristīgās baznīcas. Šī luterāņu baznīca ir izveidojusies pēc Otrā pasaules kara Viskonsinas sinodes misijas rezultātā. Zinot šīs zemes sarežģīto reliģisko un kulturālo kontekstu, mēs varam tikai priecāties, ka šodien Japānā ir konfesionāli luteriska baznīca ar 9 draudzēm, vairākām misijas vietām, ar apmēram 450 locekļiem, 5 vietējiem mācītājiem un 4 misionāriem. Šī nelielā baznīca veic aktīvu misijas darbu un ar savām publikācijām un radio pārraidēm cenšas pasludināt Evaņģēliju plašākai sabiedrībai.
Japānas kristieši šais tikšanās dienās patiešām mums parādīja sirsnīgu viesmīlību, draudzību, patiesu dāsnumu un kalpošanas garu, radot neaizmirstamu piedzīvojumu.
Uģis Sildegs