LĪST SKAIDRĀM LĀSĒM LIETUS

Inga Gaile
***
Līst skaidrām lāsēm lietus,
un vairāk it nekā,
tik traktoristi aizbrauc bezgalībā,
no mājām ļaudis iznāk, sadodas tie rokās,
un meitenēm ir sirdīs bezdelīgas.
Kad neskaties vairs lāmu atspīdumos,
kad vientulības nav, jo esi koks,
ar sūnu smaržu elpā
ap tevi savelkas viss bijušo un atnākušo loks.
Kad vārdu nav,
var vārdu teikt jebkuru
un varbūt uzziedēs no vārda pasaule,
līst skaidrām lāsēm lietus,
mums nomazgājas acis,
un tavas mājas vienīgās ir pasaule.
Pār laukiem skudras lien,
un savelk dungošanu,
no baobabu mežiem lēļošana kāpj,
caur dūmu zīmēm, caur tūkstošgadu iežiem,
tu pamosties, tu esi dzīvs – tev sāp.

(Pārpublicēts no literatūras mēnešraksta „Karogs”,
2006. g. augusts)