“Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpēc no viņu augļiem jūs tos būs pazīt.” (Mt. 7:19-20)
Kungs Kristus brīdina, ka viltus pravieši ir pazīstami pēc viņu augļiem. Viņš vienkāršos un skaidros vārdos min piemēru, ko pat bērns spēj saprast. Neviens nav tik naivs, lai iedomātos, ka ērkšķu krūms dos vīģes vai vīnogas. Tomēr, kaut vārdi ir vienkārši, neviens nespēj saskatīt to jēgu pilnībā, ja vien cītīgi nepievēršas Dieva vārdam.
Svarīgākais ir saprast, ko Viņš sauc par labu vai sliktu koku un labu vai sliktu augli. Viegli ir atšķirt vīģi no ērkšķu krūma vai labu ābeli no rūgtas plūmes, jo acs to vienkārši pamana un prāts saprot. Bet tas, uz ko Kristus šeit norāda, nav citādi saprotams kā vien ar garīgu izpratni, balstoties uz Dieva vārda. Mēs iepriekš dzirdējām, ka šie paši maldu mācītāji uzliek tādas maskas un ir tik veikli savās runās, ka prāts nespēj tos izvērtēt vai aizstāvēties pret tiem.
Īstenībā šāda veida mācības nāk no cilvēciskā prāta un ir ar to saskaņā. Un dabiski, ka tas mums glaimo, jo tas māca par mūsu pašu rīcību un darbiem, kas ir pēc mūsu spējām un saprašanas. Īsā definīcija, ka “labs koks nes labus augļus” nozīmē to: tas ir cilvēks, kas visu savu dzīvi, esamību un uzvedību vada pēc Dieva vārda, šķīsti un nesamaitāti.