***

Klusā daba, Maerten BOELEMA DE STOMME, 1644, © Web Gallery of Art

Andra Manfelde
***
sirds radari novirzījušies no mērķa
cik magnētiski kļuvuši šie lauki
es esmu runājusi
es esmu runājusi
siltums plūdis no tavām rokām
un ceriņu saldais sabiezējis
uz katras ēnas un gaismas robežas

ja tik daudz vēja
vai tiešām?
sirds ir milzīga smalkmaizīte
izsviesta ārā putniem
ar sarkanām spīganu acīm
tie knābā un ķērc

bet ēnas ir zaļas
no manis
no kumpainā vērša statuetes
no bronzas cilvēciņa ar paceltu šķēpu
mēs ejam
šis gājiens ir kauja
un saules gaisma
aizšķērso debesu spīdekļu redzamību

katram kritušajam pieminekli
katram kritušajam bruģa akmeni
un lai majestātisko katedrāļu ēnas
klusina mūsu atmiņas
un mūsu jautājumus