Sieviete un ietupies mūks, Fra CARNEVALE, 1440, Galleria degli Uffizi, Florence, © Web Gallery of Art,
Ikvienam, kas vēlas pareizi spriest, ir jādara, kā Kristus viņam māca. Tam ir jāņem rokā viņa darbi un augļi un jāsamēra attiecībā pret Dieva vārdu un pavēli, lai redzētu, kā tie saskan. Ņemiet par piemēru svētulīgāko kartēziešu mūku ar viņa strikto dzīves veidu no vienas puses un Sv. Pāvilu ar desmit baušļiem no otras. Jūs redzēsit, ka Sv. Pāvils sludina šādi: Ja jums ir Kristus caur ticību, tad lai ikviens ir paklausīgs un pakļāvīgs valsts varai (Rom. 13:1) un dzīvo savstarpējā mīlestībā savā aicinājumā (Rom. 13: 8-10).
Redziet, te jums ir kristīgās dzīves patiesais spogulis, kas pamatots uz Dieva baušļiem un pavēlēm. Turpretī šķeltnieciskie gari nāk un saka: “Ak, tas ir tik parasti. Šajos aicinājumos ir daudz ļaunu cilvēku, un tas viss ir tik laicīgs. Mums ir jāmeklē kaut kas labāks.” Tā viņš iet un paveic kaut ko īpašu un savādāku. Tas soļo apmetnī ar kapuci vai pelēkā mētelī, kas norāda uz viņa it kā brīnišķīgo dzīvi un pilnīgo aicinājumu.
Bet, ja jūs esat pamatoti Dieva vārdos, jūs tūlīt varat izspriest un sacīt: “Kur Dievs jums pavēlējis radīt šos īpašos aicinājumus un darbus iepretim vispārīgajiem aicinājumiem, ko Viņš ir pavēlējis? Es labi apzinos to, ka ikvienā aicinājumā var atrast daudz bezgožu un tāpat arī daudz dievbijīgu cilvēku, bet kāda man daļa, ja kāds savu aicinājumu lieto aplami? Es palikšu ar Dieva vārdu, kas man māca, ka šādi aicinājumi ir labi par spīti tam, ka tajos bieži atrodami slikti cilvēki. Es to vēroju un tas mani vada. Tā kā aicinājums ir labs, tad tā pieprasītie darbi un augļi, kas paveikti saskaņā ar Dieva vārdu , arī ir labi un pareizi. Bet, tā kā mūku aicinājumam nav Dieva vārda, tad darbi, kas tajā darīti, nevar būt labi. Tādējādi koks un tā augļi ir sapuvuši un nederīgi.”
Te jums ir drošs pamats spriedumam, kas jūs nevar pievilt, kad Kristus jums māca pazīt viņus pēc to augļiem. Lasot par visiem ķeceriem un šķeltniekiem, esmu atklājis, ka tie visi bez izņēmuma ir uzņēmušies darīt lietas, ko Dievs nav pavēlējis un prasījis, lai kādā mācībā tie būtu. Viens aizliedza ēst noteiktus ēdienus, otrs aizliedza doties laulībā, trešais nolādēja laicīgo varu, un katrs cēla priekšā kaut ko savu. Tie visi ir rīkojušies pēc viena parauga. Tādēļ viss atkarīgs no patiesas izpratnes un definīcijas par to, ko Kristus sauc par labiem darbiem vai augļiem: labs darbs ir tas, ko prasījis un pavēlējis Dieva vārds un kas izriet no šīs pavēles.
Piemēram, sieva, kas ir dievbijīga un uzticīga savā laulībā, var lepoties un apgalvot, ka viņas aicinājums ir Dieva pavēlēts, ko atbalsta patiess, šķīsts un nesagrozīts Dieva vārds, un tas no sirds ir Dievam patīkami. Tā viņas darbi ir visi labi augļi. Par labumu nevajag spriest un vērtēt, balstoties uz mūsu pieņēmumiem, bet uz tā, ko Dievs saka un pasludina par labu. Ja jūs paliekat pie tā, jūs nenomaldīsities.
Bet viņiem ir jānomaldās. Saskaņā ar Dieva spriedumu viņi nevar mācīt par pareiziem augļiem. Tā kā viņi nicina patiesos augļus un darbus to neizteiksmības dēļ, Viņš nicina viņu puvušos darbus, ko tie uzņēmušies tik dižmanīgi un iedomājas, ka viņi vēl uzlabo to, ko Viņš ir paveicis.
Luters