Daudz ir to, kuri lūdz, gavē, iestājas klosteros, dara tos vai citus darbus, dzīvo šķīsti ļaužu priekšā. Bet, ja jautāsit, vai tie droši zina, ka tādi darbi Dievam ir tīkami, viņi atbildēs, ka nezina vis vai ka šaubās par to. Turklāt arī mācīto vīru vidū ir tādi, kas viņus vēl kārdina, sacīdami, ka neesot nemaz jābūt pārliecinātam par to; tomēr paši tie nedara neko citu, kā vien – māca labos darbus.
Redzi, visi šie darbi ir darīti ārpus ticības; tādēļ tie ir nedzīvi (miruši) un nekam nav derīgi. Jo, kāda ir tava sirdsapziņa un ticība Dieva priekšā, tādi ir arī darbi, kuri nāk no tās. Šiem ļaudīm nav ticības, nav labas sirdsapziņas Dieva priekšā; tādēļ viņu darbiem nav dzīvības, arī visa viņu dzīve un labā griba nav nekā vērta. Tā kā es tik augstu vērtēju ticību un atmetu visus neticībā darītos darbus, viņi apvaino mani, sacīdami, ka es noliedzot labos darbus. Taču es labprāt gribētu mācīt patiesi labus darbus, proti – ticības darbus.
Ja nu tālāk jautāsi: vai šie ļaudis uzskata par labajiem darbiem arī sava amata pildīšanu, ēšanu, dzeršanu, gulēšanu un visus darbus, kuri nepieciešami miesas uzturēšanai vai ikdienas vajadzībām? Vai viņi arī tic, ka, šos darbus darīdami, viņi patīk Dievam? – Tie atbildēs: “Nē.” Redzi, labos darbus viņi tver pavisam šauri – tās ir lūgšanas baznīcā, gavēšana, žēlastības dāvanas; visus pārējos darbus tie uzskata par veltīgiem, nenozīmīgiem Dieva priekšā; tādā kārtā viņi savā nolādētajā neticībā samazina un sašaurina kalpošanu Dievam, kam kalpo viss, kas darīts, domāts un runāts ticībā.
Tā māca arī Salamans Mācītājs: “Tad nu ej, ēd savu maizi ar prieku un dzer savu vīnu ar priecīgu sirdi, jo Dievs jau no sākta gala tādu tavu rīcību ir atzinis par labu. Nēsā allaž baltas drēbes, un lai tavai galvai netrūkst svaidāmās eļļas. Baudi šo dzīvi ar savu mīļoto sievu visās tajās ātri zūdošajās dzīves dienās, ko Dievs tev ir piešķīris zem saules, cauri visam tavam niecības pilnam mūžam.” (Sal. Māc. 9:7-9)
“Nēsā allaž baltas drēbes,” nozīmē – lai visi mūsu darbi ir labi, vienalga, kādos vārdos mēs tos sauktu. Bet labi un balti mani darbi ir tad, ja droši zinu un ticu: tie ir Dievam tīkami; tā manai dvēselei nekad nepietrūks skaidras sirds prieka svaidāmās eļļas.
Luters