Pieter de HOOCH, 1658, privātkolekcija, © Web Gallery of Art
Visupirms mums ir jāstājas pretī netaisnībai, kad patiesība vai taisnība cieš pārestību un postu – nešķirojot personas, kā tas redzams pie dažiem, kuri gan dedzīgi cīnās pret netaisnību, ja tā notiek viņu bagātajiem, ietekmīgajiem draugiem, turpretī, kad tā notiek nabagajiem, nicinātajiem vai ienaidniekiem – te viņi ir pavisam klusi un pacietīgi.
Šie ļaudis neuzlūko Dieva Vārdu un godu pašu par sevi, bet gan – caur krāsotu stiklu un mēro patiesību un taisnību pēc cilvēkiem; tie nepamana, ka viņu acis nerāda pareizi, skatīdamās vairāk uz personu, nekā uz pašu lietas būtību. Tie ir liekuļi, viņi tikai izliekas, ka sargā patiesību; jo tie labi zin, ka nav apdraudēti, stāvēdami līdzās bagātiem, vareniem, izglītotiem draugiem, jo no tiem arvien var gūt labumu, godu un drošību.
Tādā veidā ir pavisam viegli cīnīties pret netaisnību, ja tā notiek pāvestiem, ķēniņiem, firstiem, bīskapiem un citiem lieliem vīriem. Te ikviens gribētu būt tas dievbijīgākais – lai arī nav lielas vajadzības. Ak, cik labi šeit paslēpies vecais Ādams ar savu prasību, kā viņš aizsedz savu kārību ar patiesības, taisnības un Dieva goda vārdu.
Bet, ja kas notiek kādam nabadzīgam un necilam cilvēkam, – tur aplamā acs daudz labuma nesaskata, bet redz tikai vareno vīru nelabvēlību, tādēļ atstāj nabadzīgos bez palīdzības. Un kas var saskaitīt, cik bieži šis netikums sastopams kristietībā?
Dievs saka Psalmā 82:2-4: “Cik ilgi vēl jūs tiesāsit netaisni un atbalstīsit bezdievjus? Spriediet tiesu nabagam un bāriem, gādājiet taisnību vārgajiem un trūcīgajiem! Glābiet mazos ļaudis un nabagus, atsvabiniet viņus no bezdievju rokas!”
Bet tas netiek darīts; tādēļ viņš turpina: “Bet tie nekā nezina un nesaprot, tie staigā tumsībā,” tas ir, viņi neredz patiesību, bet pieķeras tikai vareno godam, lai cik netaisni tie būtu; un neatzīst nabagos, lai cik taisni tie būtu.
Luters