Septiņi nāves grēki (fragments), Hieronims Bošs, 1480, Museo del Prado, Madrid, © Web Gallery of Art
Daudzi no jums ir tik ģeķīgi, ka negrib lūgt par saviem grēkiem, uzskatīdami sevi par šķīstiem, tuklāt domādami, ka Dievs neuzklausa grēcīgu cilvēku. Pie tā visa vainīgi ir viltus sludinātāji, kuri mācību iesāk ne ar ticību un uzticēšanos Dieva žēlastībai, bet — ar pašu cilvēku darbiem.
Redzi, tu, nožēlojamais cilvēk, kad tev ir lauzta kāja vai uzbrukuši miesīgas nāves draudi, tad tu brēc uz Dievu un visiem svētajiem, un nemaz negaidi, lai vispirms tava kāja kļūst vesela vai nāves draudi izbeidzas, — tu taču neesi tāds ģeķis, lai iedomātos, ka Dievs neuzklausa to, kam lauzta kāja vai draud nāve.
Jā, tu domā, ka tieši tad Dievam visvairāk vajadzētu uzklausīt tevi, kad esi lielā postā un bailēs. Tad kādēļ gan tu esi tik ģeķīgs šeit, kur ir nesalīdzināmi lielāks trūkums un mūžīgs posts, ka negribi lūgt pēc ticības, cerības, mīlestības, pazemības, paklausības, šķīstības, lēnprātības, miera, taisnības, pirms esi ticis brīvs no visas neticības, šaubām, augstprātības, nepaklausības, nešķīstības, dusmām, skaudības un netaisnības, kaut taču, jo vairāk tu atzīsti savu vājumu šajās lietās, jo vairāk un uzcītīgāk vajag lūgt un kliegt.
Tik akli mēs esam: ar miesīgu slimību un postu steidzamies pie Dieva; ar dvēseles slimību skrienam projām no Viņa un negribam nākt atpakaļ, pirms esam tapuši veseli; itin kā būtu viens Dievs, kurš palīdz miesai, un otrs, kurš spēj palīdzēt garam, vai arī — mēs gribētu palīdzēt paši sev garīgā postā, kurš taču ir daudz lielāks, nekā laicīgais. Tas ir īsti velnišķīgs padoms un nodoms.
Ne tā, mīļais cilvēk! Ja tu gribi tikt dziedināts no grēkiem, tad nedrīksti atrauties no Dieva, bet gan — tev vēl drošāk jāsteidzas pie Viņa un Viņu jālūdz, nekā tad, ja tev būtu uzbrucis laicīgs posts.
Dievs nav naidīgs pret grēciniekiem, bet tikai pret neticīgajiem, tas ir, pret tiem, kuri neatzīst savu grēku, to neizsūdz un nemeklē palīdzību pie Dieva, bet savā pārdrošībā vispirms grib paši sevi šķīstīt, negribēdami, ka Dieva žēlastība tiem būtu vajadzīga un neļaudami Dievam būt Dievam, kas dāvā ikvienam, neko par to neņemdams pretī.
Luters