Garīgā nozīmē trešajam bauslim ir vēl daudz augstāks darbs, kurš aptver visu cilvēka dabu. Šeit jāzina, ka “sabats” ebreju valodā nozīmē — miers jeb atdusa, “tādēļ, ka septītajā dienā Dievs atdusējās no visa sava darba, ko radīdams bija radījis.” (1. Moz. 2:3)
Tādēļ Viņš pavēlējis septītajā dienā atdusēties no visiem mūsu darbiem, ko sešas dienas strādājam. Un šis pats sabats mums kļuvis par svētdienu, — pārējās dienas saucam par darba dienām, bet svētdienu — par atpūtas dienu, brīvdienu, svēto dienu.
Un, kaut Dievs dotu, lai kristiešiem nebūtu citas atpūtas dienas, kā vien svētdiena, un arī visu svēto dienas būtu svētdienās. Tā mēs izvairītos no daudziem ļauniem netikumiem; arī lauki vairs nebūtu tik nabadzīgi un noplicināti. Bet tagad esam nomocīti ar daudzām atdusas dienām — par samaitāšanu miesai, dvēselei un mantai, — par to vēl varētu daudz runāt.
Miers jeb atdusa no darbiem ir divējāda — miesīga un garīga: tādēļ arī šis bauslis saprotams divos veidos. Miesīgais darbs jeb atdusa ir tā, par kuru sacīts iepriekš — ka atstājam savus roku darbus, lai pulcētos baznīcā, redzētu misi, klausītos Dieva vārdus un visi kopā vienprātīgi lūgtu Dievu.
Ciktāl šis bauslis attiecas uz miesas atpūtu, tas nav Dieva pavēlēts kristiešiem, kā apustulis saka 2. Kol. 16:17: “Neviens lai jūs netiesā sakarā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu. Šīs lietas ir nākamo lietu ēna, bet miesa pieder Kristum.”
Bet nu ir piepildīta patiesība, ka visas dienas ir sabats, kā Jesaja 66:23 saka: “Visi ļaudis nāks ikkatrā jaunā mēnesī un ik nedēļas sabatā mana vaiga priekšā Dievu pielūgt”. Citiem vārdiem visas dienas ir darba dienas. tomēr svētdiena ir nepieciešama un arī kristīgā Baznīca to pavēlējusi tā, lai arī laji un darba cilvēki varētu nākt pie Dieva vārdiem.
Jo, kā redzam, priesteri un garīdznieki notur mises katru dienu, ievēro visas lūgšanu stundas un vingrinās Dieva vārdos ar studēšanu, lasīšanu un klausīšanos; tādēļ arī viņi tiek atbrīvoti no pārējiem darbiem un apgādāti, visas dienas tiem ir svētās dienas, un ik dienu tie dara svētās dienas darbus; viņiem nav darba dienu, bet visas dienas vienādas.
Un, ja mēs visi būtu pilnīgi un pazītu Evaņģēliju, — mēs varētu katru dienu strādāt, ja gribam, vai arī — atdusēties, ja varam. Jo atstāt savus darbus nav vajadzīgs, nedz pavēlēts kāda cita iemesla dēļ kā vien — Dieva vārdu dēļ, lai varētu mācīt, mācīties un lūgt.
Luters