Pāvests Leo X, Agnolo BRONZINO, 1565, Galleria degli Uffizi, Florence, © Web Gallery of Art
Garīgā valdība galīgi ignorē savus pienākumus un kopumā rīkojas diezgan aplami, un tāpēc sekas, protams, ir tādas, ka tā ļaunprātīgi izmanto savu varu un uzsāk svešus, ļaunus darbus, – gluži kā vecāki, kuri pavēl to, kas ir pret Dieva prātu. Te mums ir jābūt gudriem, jo apustulis ir sacījis (2. Tim 3:1-2), ka šie pēdējie laiki, kad tādi vadītāji nāk pie varas būs bīstami. Jo, ja neklausām visam, ko tie pavēl vai aizliedz, tad šķiet, ka pretojamies viņu varai.
Mums patiesi ir jāņem pie sirds pirmie trīs baušļi, lai mēs droši zinātu, ka neviens cilvēks – ne bīskaps, ne pāvests, nedz arī eņģelis nevar pavēlēt vai dibināt neko tādu, kas būtu pret trijiem pirmajiem baušļiem un to darbiem, – neko tādu, kas varētu tiem traucēt vai nebūtu derīgs. Un, ja garīgā valdība ko tādu uzsāk, – tam ne vērtības, ne autoritātes; tādēl mēs grēkojam, ja sekojam un paklausām šādām pavēlēm vai paciešam šādas lietas.
No tā ir viegli saprotams, ka pavēles par gavēšanu nav attiecināmas uz slimajiem, grūtām sievām vai tiem, kas kāda cita iemesla dēļ nevar gavēt, sev nekaitējot. Tāpat ir skaidri redzams, ka mēs kļūstam uzpūtīgi – tādēļ, ka mūsu laikos no Romas nenāk nekas cits, kā vien garīgo labumu tirdzniecība; atklāti un nekaunīgi tiek pirktas un pārdotas grēkatlaides, draudzes, klosteri, bīskapijas, prāvestu un citu garīdznieku amati, un viss pārējais, kas iesākumā radīts dievkalpošanai.
Tādā kārtā ne tikai visa pasaules nauda un manta tiek pieprasīta un sūtīta uz Romu – tas vēl būtu mazākais ļaunums – bet draudzes, bīskapijas, prelatūras izpostītas, atstātas, iznīcinātas, līdz ar to Dieva tauta tiek pazaudēta, Dieva Vārds un Viņa gods iet bojā, un ticība izpostīta tā, ka visubeidzot šie iestādījumi un amati nonāk nevien neizglītotu un nespējīgu ļaužu rokās, bet – lielākā daļa no tiem – vislielāko Romas neliešu rokās.
Viss, kas ticis radīts un noteikts dievkalpošanai, sludināšanai, tautas vadīšanai un celšanai, – tas viss tagad kalpo nelietīgiem lopiem, mutes bajāriem, jā, lai nesacītu vēl rupjāk – Romas padauzām un izvirtuļiem; turklāt vairāk pateicības no tiem nevaram sagaidīt, kā vien – ka tie izsmej mūs kā nelgas.
Luters