Vara un valdīšana tiek nelietīgi izmantota vairākos veidos. Pirmkārt – tur, kur tā seko glaimotājiem; tas ir mūsu dienās bieži sastopams posts, un neviens no tā nespēj pietiekami droši izsargāties un uzmanīties.
Te garīgā vara tiek vazāta aiz deguna un izturas pret nabaga tautu tā, kā pagāni saka: zirnekļa tīkls gan noķer mazas mušiņas, bet dzirnakmeņi tam krīt cauri. Tāpat arī šīs varas likumus un kārtību ievēro vienkāršie ļaudis, turpretī varenie ir brīvi.
Un tur, kur kungs pats ir pārāk gudrs, lai ņemtu vērā savu ļaužu padomu – vai tik maz ievēro, ka ļaudis viņu bīstas -, tur noteikti būs pavisam bērnišķīga valdīšana, ja vien Dievs nedarīs kādu īpašu zīmi.
Tādēļ Dievs citu nelaimju vidū min ļaunus, nederīgus pārvaldniekus, draudēdams Jes. 3:2-4: “Tas Kungs atņems viņiem varoņus un karavīrus, tiesnešus un praviešus, zīlniekus un vecajus, virsniekus, cienījamus vīrus un padomniekus, dažādu mākslu pratējus un vainu apvārdotājus. Zēnus Es viņiem došu par virsniekiem un vieglprātīgi neprašas valdīs pār tiem.”
Luters