Zemnieks un ielas meita, Lūkas Kranahs Sr, 1530, Hessisches Landesmuseum, Darmstadt, © Web Gallery of Art
Noteikti jāmin arī nelietības, kuras piekopj bīskapi, viņu vietnieki un citas garīgas amatpersonas, kas nabaga ļaudis izslēdz no draudzēm, dzenā un vajā, ja tikai no tā var kādu grasi iegūt. Tādas lietas būtu jāpārtrauc ar laicīgu zobenu, jo tur cita līdzekļa un palīga nav.
Kaut Dievs reiz dotu tādu valdību, kura slēgtu un aizliegtu meitu mājas, kā tas bija Israēla tautā. Tā ir īsti nekristīga lieta – uzturēt atklāta grēka namus pie kristiešiem – un senos laikos tas būtu kas nedzirdēts. Ir jābūt tādai kārtībai, ka jauni puiši un meitas tiktu laikus vesti kopā, jau iepriekš novēršot šādu netikumu.
Pēc šādas kārtības būtu jātiecas kā garīgajai, tā laicīgajai valdībai. Ja tas bijis iespējams pie jūdiem, kādēļ gan nebūtu iespējams pie mums? Jā, dažos ciemos un pilsētās, kā redzam, tas bijis iespējams – un kādēļ gan nebūtu iespējams visur?
Bet tas nozīmē, ka pasaulē nav īstas valdības; neviens negrib strādāt, tādēļ amatniekiem jāatlaiž savi kalpi, tad tie kļūst brīvi un neviens tos nespēj valdīt. Turpretī, ja būtu tāda kārtība, ka tiem jāpaliek paklausīgiem un neviens viņus neuzņemtu citās vietās – šis ļaunums jau būtu mazināts.
Dievs, palīdzi! Es baidos, ka vēlēšanās gan te ir liela, taču cerība – pavisam niecīga; tomēr tas mums nav attaisnojums. Redzi nu, šeit redzami tikai nedaudzi valdībai darāmie darbi, un tomēr to ir tik daudz un tie ir tik labi, ka viņiem ik stundu būtu pietiekami labo darbu, ar kuriem kalpot Dievam.
Bet arī šie darbi – tāpat kā citi – jādara ticībā, ticības vingrināšanā, lai neviens neiedomātos ar saviem darbiem patikt Dievam, bet paļāvībā uz Viņa žēlastību darītu šādus darbus tikai savam mīļajam, žēlīgajam Dievam par slavu un godu, ar to kalpodams un palīdzēdams savam tuvākajam.
Luters