Jānis Kristītājs, Fra CARNEVALE, 1450, Museo della Santa Casa, Loreto, © Web Gallery of Art
Kad bauslības mācība un kristība ir paveikušas savu darbu, tā ka cilvēks, iepazinis pats sevi, kļūst pazemīgs un zaudē cerības uz sevi pašu un visiem saviem spēkiem, tad sākās mācības otrā daļa, tas ir, Jānis sūta cilvēkus prom no sevis, pie Kristus un saka: “Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku.” (Jņ. 1:29)
Tas nozīmē: vispirms es ar savu mācību esmu darījis jūs par grēciniekiem, nolādējis visus jūsu darbus, lai jūs vairs necerētu paši uz sevi; bet nu, lai nezaudētu cerības uz Dievu – skatieties! Es gribu jums rādīt, kā varat kļūt brīvi no grēkiem un iemantot pestīšanu.
Jūs nevarat nolikt savus grēkus vai kļūt dievbijīgi ar saviem darbiem – tam jums nepieciešams cits Vīrs. Es arī nevaru paveikt to, ko paveic Viņš, tomēr varu jums Viņu parādīt. Tas ir šis Jēzus, Dieva Jērs. Viņš, Viņš – un neviens cits ne debesīs, ne virs zemes – uzņemas un nes grēku, jo arī tu nespētu samaksāt pat par vissīkako no saviem grēkiem.
Viņam vienam ir jāuzņemas ne vien tavi, bet visas pasaules grēki, nevis daži šīs pasaules grēki, bet visi – vai tie būtu lieli vai mazi, daudzi vai nedaudzi. Tāda ir skaidra un šķīsta Evaņģēlija sludināšana un klausīšanās; te redzi Jāņa pirkstu, ar kuru viņš tev rāda Kristu, Dieva Jēru.
Luters