Mozus, Matthias GRÜNEWALD, 1511, Staatliche Museen, Berlin, © Web Gallery of Art
Kur ir īsta lēnprātība, tur sirdī modina žēlumu katra nelaime, kura piemeklē ienaidnieku. Tāda lēnprātība ir īstiem Dieva bērniem un mantiniekiem, Kristus brāļiem – jo Kristus pie svētā krusta mums tā ir darījis.
Tā redzam, ka dievbijīgs tiesnesis ar smagu sirdi spriež tiesu vainīgajiem un viņam no sirds žēl, kad tainsības labā ļaundaris jāsoda ar nāvi. Šeit darbos šķietami parādās dusmas un nežēlība. Tik patiesi laba ir šāda lēnprātība, ka tā nezūd dusmības darbos, jā, tā dziļi nomāc sirdi, kad jāparāda dusmas un bardzība.
Tomēr šeit mums jāraugās, lai nekļūstam lēnprātīgi pret Dieva godu un Viņa pavēlēm. Jo par Mozu ir rakstīts (Sir. 45:4), ka viņš bijis vislēnprātīgākais cilvēks uz zemes, un tomēr, kad jūdis bija izveidojuši zelta teļu un to pielūdza, sadusmodami Dievu, Mozus daudzus no tiem nonāvēja, tā atkal gūdams samierinājumu ar Dievu (2. Moz. 32:28).
Tāpat valdība nedrīkst klusējot panest un ļaut grēkiem valdīt tautā. Man nav jāievēro mana manta, mans gods, mani zaudējumi, nav jādusmojas šo lietu dēļ; turpretī Dieva gods un Viņa baušļi mums jāaizstāv, kaitējums vai netaisnība mūsu tuvākajam jānovērš – valdībai tas jādara ar zobenu, pārējiem – ar vārdiem un sodiem, un tomēr – arvien ar žēlumu pret tiem, kuri sodu pelnījuši.
Šo cēlo, skaisto, brīnišķīgo darbu pavisma viegli varam iemācīties, ja darām to ticībā, tā savu ticību vingrinādami un stiprinādami. Jo, ja ticība nešaubās par Dieva žēlastību, par to, ka Dievs ir žēlīgs, tai kļūst pavisam, viegli pašai būt žēlīgai un labvēlīgai pret tuvāko, lai cik smagu sodu tas būtu pelnījis.
Jo Dieva priekšā mēs esam pelnījuši daudz smagāku sodu. Redzi nu, tas ir īss bauslis, bet tajā mums sniegts liels uzdevums, lai vingrināmies labos darbos un ticībā.
Luters