Kristus māca: “Krājiet sev mantas Debesīs.”
Citiem vārdiem sakot: “Lai pasaulei tiek tās rūsošās bagātības, kuras gaida, lai tiktu nozagtas un nolaupītas. Tās ir derīgas pasaulei, lai pasaulē būtu kaut kas uz ko paļauties un par ko priecāties. Bet jūs neesat no pasaules, jūs piederat Debesīm, jo esat no tās izglābti ar Manām asinīm un tāpēc jums ir citas, mūžīgas bagātības, kas jums sagatavotas un glabātas.
Tāpēc neļaujiet, lai jūsu sirdis aizraujas ar laicīgu mantu. Ja jūs ieņemat īpašu amatu vai stāvokli, kas liek nodarboties ar pasaulīgiem īpašumiem, tad nepieķerieties tiem un nekalpojiet tiem. Turpretī turiet par savu mērķi iegūt tās mantas, kas jums ir noglabātas Debesīs.
Tās ir patiesās bagātības. Nedz rūsa, nedz kodes tām nevar kaitēt, un tās ir drošas pret visu, kas grib kampt un zagt. Tās ir noglabātas tādā veidā, ka tās nekad nenoveco, nebojājas un vienmēr paliek veselas, tās ir tik droši apsargātas, ka neviens pie tām nevar ielauzties.”
Ikvienam, kas vēlas būt kristietis, šādas rosinošas pārdomas rada prieku un labu noskaņu. Tas katrā ziņā iepriecinātu jebkuru mantkārīgu tipu un liktu viņam sajūsmināties, ja jūs tam parādītu tādas bagātības, kuras nekāda rūsa nesaēd un neviens zaglis nevar nozagt.
Taču pasaule tam visam nepievērš nekādas vērības, jo tā šo bagātību ne redz, ne meklē. Tā turpina pieķerties zeltam un sudrabam, kas priecina viņu acis, kaut arī pasaule noteikti zina un saprot, ka tas viss nav drošs pret rūsu un zagļiem ne vienu mīļu brītiņu. Šiem cilvēkiem mēs to nesludinām.
Ikviens, kas atsakās uzticēties Kristus vārdiem un neļauj sevi vadīt ar šīm neredzamajām mantām, tad tāds lai iet savu ceļu. Aiz matiem mēs nevienu nevilksim! Taču pagaidiet, un jūs to redzēsit, kad pienāks jūsu nāves brīdis. Tad tverieties pie bagātībām, ko esat sakrājuši un uz ko esat paļāvušies. Tad jūs redzēsit, kā tas spēj jums palīdzēt!
Luters