Naudas aizdevējs, Gerrit DOU, 1664, Musée du Louvre, Paris, © Web Gallery of Art
Kristus saka: “Kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.” Mēs arī līdzīgi sakām: “Nauda ir viņa sirds.” Proti, ja vien viņam ir nauda, tā ir viņa prieks un mierinājums, citiem vārdiem sakot, tā ir viņa dievs.
No otras puses, kad tam nav nekā, tā ir kā nāve, tad nav vairs ne sirds, ne prieka, ne mierinājuma. Viņa doma ir šāda: “Esi nomodā par savu sirdi un pārbaudi to. Un esi drošs, ka tava sirds būs tur, kur ir tava manta.”
Gluži kā mēdz sacīt: “Kas cilvēkam ir dārgs, tas ir viņa dievs.” Jo pie tā viņa sirds tiecas; viņš domā par to dienu un nakti; ar to viņš dodas gulēt un ar to viņš ceļas augšā, vienalga vai tā būtu manta un īpašumi, bauda vai slava.
Tāpēc izmeklē savu sirdi, un tu drīz atklāsi, kam tā ir pieķērusies un kur ir tava manta. To ir viegli noteikt, vai Dieva vārda klausīšanās, dzīvošana saskaņā ar to un šādas dzīves iemantošana sniedz jums tikpat daudz prieka un izraisa jūsos tikpat daudz centības, kā naudas un īpašumu krāšana un glabāšana.
Ja manai sirdij ir šāda attieksme, es varu secināt, ka nauda un manta nav manas sirds dārgumi. Tad es ar labu prātu zaudēšu ne tikai naudu un īpašumus, bet arī savu veselību, lai tikai nezaudētu un nenicinātu Evaņģēliju un lai pašlabuma dēļ nekaitētu un nedarītu ļaunu savam tuvākajam. Un, lai arī es joprojām krāšu mantu, es ar prieku riskēšu to pazaudēt, lai tiektos pēc citas bagātības Debesīs, kura pašlaik ir apslēpta Dieva vārdos.
Bet tad atkal, jums varbūt ir cita attieksme. Par spīti visai sludināšanai, mācīšanai un pamudināšanai jūs turpināt domāt, ka jums visa kā būs gana un varēsit dzīvot plaši.
Jūs nejautājat, vai tā ir vai nav netaisnība pret jūsu tuvāko, jo jūs taču glabājat to, kas ir jūsējais, un savus aprēķinus jūs izdarāt tā, ka ar vienu jūs nopelnāt divus vai pat desmit. Un jūs sakāt: “Lai Dievs ar Saviem sludinātājiem raizējas par Savu vārdu un par pasauli ar tās likumiem!”
Tad jūs varat saprast, ka jūsu manta nav augšā Debesīs, bet tā vēl joprojām ir pie kodēm un rūsas. Jūs labprātāk izsaucat uz sevi Dieva un pasaules dusmas, nekā atsakāties kaut no viena santīma Debesu dēļ.
Mūsdienās zemnieki, pilsētnieki un augstmaņi it visur ir tik piesardzīgi savā runāšanā un dzīvošanā, ka viena dāldera dēļ viņi uzdrīkstas nostāties pret pašu Dievu un Viņa valdīšanu pasaulē.
Tāpēc šis teiciens atbilst patiesībai un uzrunā viņu sirdis, jo viņi to atsakās dzirdēt un uzklausīt. Tas nevar notikt citādi, kaut mēs daudz par to raizējamies un ceram uz citādu iznākumu. Ja viņiem tas reiz ir izstāstīts, tad jāļauj tiem iet savu ceļu un jāsniedz tiem tikpat daudz nicinājuma un izsmiekla, kā viņi sniedz mums.
Jo Dievs 2. psalmā saka, ka Viņš prot pasmieties, un reiz Viņš pasmieties tā, ka viņiem būs rūgti jāraud, kā sacīts: “Bet, kas Debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku. Taču reiz Viņš runās uz tiem Savās dusmās un iztrūcinās tos Savā bardzībā.” (Ps. 2:4,5)
Luters