“Rādīt gaismu” – tie ir augstākie un labākie darbi. Šo darbu rezultāts ir tāds, ka nevis mēs, bet Debesu Tēvs tiek godināts un cildināts. Jo šāda mācība vai sprediķis mums visiem atņem svētuma slavu, un saka, ka mūsos nav nekā laba, ar ko varētu lepoties.
Tā pamāca sirdsapziņu par tās attiecībām ar Dievu, rādot tai Dieva žēlastību, žēlsirdību un visu Kristu. Šī mācība pareizi atklāj un godā Dievu, kas ir īstais upuris un dievkalpošana.
Šiem darbiem ir jābūt pirmajiem un svarīgākajiem, pēc tam seko arī ārējā dzīve un attiecības ar tuvāko, proti – mīlestības darbi, kas tāpat rāda gaismu, taču tikai tiktāl, cik tie no ticības aizdedzināti un pildīti.
Tā tu tagad pats vari secināt, ka Sv. Matejs šeit nedomā parastos darbus, kas katram darāmi mīlestībā uz tuvāko. Drīzāk viņš domā patieso kristīgo darbu – kā pienācīgi sludināt un dzīvot ticībā, kā šai ticībā mācīt, stiprināt un uzturēt.
Ar šiem darbiem mēs pierādām, ka esam godīgi kristieši. Citi darbi nav rādītājs, jo arī viltus kristieši var sevi izgreznot un piesegt ar lieliem, skaistiem mīlestības darbiem. Bet pareizi mācīt un apliecināt Kristu nav iespējams bez ticības. Kā saka Sv. Pāvils: “Neviens nevar teikt: Kungs ir Jēzus, – kā vien Svētajā Garā.” (1. Kor. 12:3)
Jo neviens viltus kristietis un postītājgars nevar saprast šo mācību un vēl mazāk pareizi sprediķot un apliecināt, kaut arī tie piesavinās un atkārto šos vārdus. Viņi tomēr nepaliek pie tiem un nesaglabā tos šķīstus. Tie vienmēr sludina tā, ka kļūst skaidrs, ka viņi paši šo mācību līdz galam nesaprot. Tie arvien laupa godu Kristum un piedēvē to paši sev.
Luters