Patiesā kristieša pazīme ir: godināt un sludināt Kristu tā, ka cilvēki iemācās saprast, ka tie nav nekas un ka Kristus ir viss. Īsi sakot, tas ir tāds darbs, kas nenotiek tikai attieksmē pret vienu vai diviem cilvēkiem, kur tas paliek apslēpts kā citi darbi. Bet tam ir jāspīd un jākļūst redzamam atklātībā visas pasaules priekšā.
Tāpēc arvien šim darbam jātop vajātam, bet citus darbus pasaule var paciest. Savā būtībā tas ir tāds darbs, caur ko tiek atzīts un cildināts mūsu Debesu Tēvs. Citi, sīkāki darbi līdz tam nevar nonākt, jo tie paliek vienīgi cilvēku vidū un pieder pie Otrā galdiņa baušļiem.
Bet šie darbi pieder pirmajiem trim augstajiem baušļiem, kas attiecas uz Dieva Vārdu un godu. Bez tam, lai tie būtu paliekami, tiem jābūt labi pārbaudītiem un šķīstītiem caur vajāšanām un ciešanām.
Turklāt tiem jātop zaimotiem pasaules priekšā, lai tie paliktu neskarti no sevis godināšanas un pašpārliecinātības un tie būtu jo vairāk teicami Dieva priekšā. Tieši tāpēc tie stāv visstingrāk un tos jo spēcīgi aiztāv Dievs, vadot tos cauri pasaules trakošanai un vajāšanām.
Tādēļ mums šie darbi ir jāvērtē jo augstu kā vissvarīgākie, pēc kuriem seko arī pārējie darbi, kas skar cilvēku savstarpējās attiecībās. Tā abiem ir ierādīta īstā vieta: vispirms mums jāmāca un jākopj ticība un tad jādzīvo – kā tā māca. Visam, ko mēs darām, ir jānotiek ticībā un no ticības, kā vienmēr esmu mācījis.
Luters