Kristus seja, Claude MELLAN, 1649, Bibliothèque Nationale, Paris, © Web Gallery of Art
Nedomājiet, ka es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. (Mt. 5:17)
Kad nu Kungs Kristus apustuļiem ir uzticējis Evaņģēlija sludināšanas amatu un devis nopietnu pavēli, Viņš iet soli tālāk. Viņš pats sāk sālīt un rādīt gaismu par piemēru apustuļiem, lai viņi zinātu, kas tiem būtu jāsprediķo. Tāpat Viņš ķeras pie farizeju mācības un dzīves, viltus iedomām un darbiem, lai tos sodītu un labotu.
Kā esmu sacījis, Viņš šeit nerunā par galveno ticības mācību. Tā vietā Viņš sāk no pašas apakšas, pareizi izskaidrodams un mācīdams bauslību, ko farizeji un rakstu mācītāji bija pavisam aptumšojuši un sagrozījuši. Šeit ir ļoti nepieciešama skaidra un pareiza mācība par Dieva baušļiem.
Taču tā ir asa un neciešama sāls, kad Viņš aizskar un nolād šos ļaudis par nepareizu mācību un dzīvi – šiem vislabākajiem un vissvētākajiem cilvēkiem, kas katru dienu mācīja Dieva baušļus un veica svēto dievkalpošanu, Viņš liedz saukties par labiem.
Ar to Viņš deva tiem iemeslu sevi apsūdzēt kā tādu, kas grib atcelt un iznīcināt Dieva doto bauslību. Līdzīgi pāvests ar savu baru kliedz uz mums un sauc mūs par ķeceriem, kas aizliedzot labus darbus. Kristus jau bija paredzējis, ka Viņu par to vainos un tā iztulkos Viņa mācību.
Tāpēc Viņš jau no paša sākuma paskaidro, ka Viņa nodoms nav atcelt bauslību, ka Viņš ir nācis tāpēc, lai to mācītu pareizi un apliecinātu pret tiem, kas ar savu mācību to vājina.
Luters