Kristus Pilāta priekšā, Hans MULTSCHER, 1437, Staatliche Museen, Berlin, © Web Gallery of Art
Ja kāds uzdrošinājās jūdus nosodīt, viņi tūlīt prata pavērst to tā, ka vienīgi viņi ir Dieva tauta ar tik daudz praviešiem un svētajiem tēviem: “Kas tu tāds esi, ja vienīgais gribi būt gudrs un visus kritizēt, it kā mūsu tēvi un mēs visi būtu kļūdījušies, mēs, kuriem ir Dieva bauslība un kas to sprediķo?”
Tieši tā tagad visa pasaule kliedz pret mums un saka, ka mēs noraidām svētos tēvus un baznīcu, kas taču ir nekļūdīga, tāpēc ka tiek vadīta no Svētā Gara. “Tā kā tu kritizē mūsu mācību un dzīvi,” viņi saka Kristum, “tā ir zīme, ka tu nosodi abus, bauslību un praviešus, tēvus un visu tautu.”
Uz to Kristus atbild: “Nē, Es patiesi negribu atcelt ne bauslību, ne praviešus, bet ievēroju to vēl stingrāk un centīgāk dzenos to izpildīt nekā jūs, jā, Es to daru tik nopietni, ka vispirms izzūdīs debess un zeme, iekams Es ļaušu izzust kaut vienam burtam vai rakstu galiņam.
Jā, Es gribu teikt vēl vairāk: ja kāds neievēro vismazāko no baušļiem vai māca citādi, tas tiks izstumts no Debesu valstības šī vismazākā pārkāpuma dēļ, kaut arī viņš stingri ievērotu visus pārējos. Tāpēc šai lietā mēs esam vienisprātis, ka Mozus un praviešu vēsts jāmāca stingri un nelokāmi.
Bet problēma ir tāda: tā kā abas puses grib mācīt bauslību, tad ir jātiek skaidrībā, kura puse Rakstus vai Dieva bauslību skaidro pareizi. Tas ir strīdus jautājums, un te Man nākas sālīt un nosodīt. Ar saviem komentāriem viņi ir sagrozījuši un izkropļojuši bauslību. Tāpēc Es esmu nācis, lai to izlabotu.”
Luters